Māris Krautmanis / Autori

“Šobrīd ir grūti iedomāties, kā pēc pēdējiem notikumiem Baltkrievijā varam kopīgi organizēt hokeja čempionātu,” piektdien skumji nopūtās premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Raugoties uz valdības ērmīgajām kustībām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņas laikā, rodas daudz jautājumu – ko tas viss varētu nozīmēt? Valdošās partijas šauj sev kājā, vēderā un galvā, un pie viena vēl metas slīcināties nodokļu politikas atvarā. Vai tas būtu politisko pašnāvnieku klubiņš? Laikam jau, ka ne – tur apakšā ir “Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/Par!” aprēķins.

Finanšu ministrija (FM) rosinājusi vairākas izmaiņas gan darbaspēka, gan citos nodokļos, kas veselības aprūpes finansēšanai nākamgad papildus dotu 180,8 miljonus eiro.

Ministru kabineta Komunikācijas dienests 11. augustā pavēstīja, ka valdība izskatījusi informatīvo Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par tehniskās apskates pakalpojuma attīstību 2021.‒2030. gadam”.

Jāņa Atklāsmes grāmatā minēti četri dažādu krāsu jātnieki, kas parādās īsi pirms pasaules gala. Uz baltā zirga “sēž kāds, kam šaujamloks rokā; viņam tiek dots vainags, un viņš izjāj kā uzvarētājs – lai uzvarētu”. Šis jātnieks simbolizē viltvārdi – Kristus atdarinātāju, kas uzmetas cilvēkiem par valdnieku un iznīcina visus, kas mēģina ko bilst pretī.

Latvijas nodokļu sistēmā ir daudz trūkumu, kas ir labojami. Nu kaut vai, piemēram, ne visai gudrā lieta, ka tas, kurš iegulda naudu pats sava nekustamā īpašuma uzlabošanā, par šo labo darbu saņem gluži vai tādu kā sodu – jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņā partijas izmanto tradicionālās metodes, kas jau aprobētas gadu gadiem – nekaunīgu debesu mannas solīšanu, reklāmu, kas tagad vairāk pārcēlusies uz virtuālo vidi. Varas partijas liek lietā administratīvos resursus, bet opozīcija niknu kritiku. Ja neskaita stāstu par Oļega Burova (GKR) dārgo pulksteni, vismaz pagaidām kompromatu ir neparasti maz. Bet dramatiskākie krimināltrilleri allaž sākas pēdējā brīdī – lai upuris nepagūst kaut ko sakarīgu izskaidrot un nomazgāties balts.

Bija tāda Rīgas kinostudijas filma “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, kurā skolnieks Tomiņš netālu no ostas atrod zelta pulksteni un kopā ar citiem bērniem meklē tā īpašnieku, lai to atdotu viņam.

Neapmierinātību ar Saeimā apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu (ATR) pilsoņi varēs izteikt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, 3. augustā intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi pauduši vēlmi par Covid-19 ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļiem būvēt jaunu basketbola halli Rīgā, liecina informācija Latvijas Basketbola savienības (LBS) mājaslapā.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) paspārnē strādājošais Pārresoru koordinācijas centrs ir sarakstījis koncepciju „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju”. Tātad valdošās politiskās elites aprindās nav zudis saldkairais sapnis par valsts uzņēmumu privatizāciju.

Pateicoties virknei Latvijas valdošās koalīcijas politiķu un Covid-19, ekonomiskā situācija mūsu valstī ir skumja – vietējo banku vairs nav, ostās ir dramatisks pārkrauto kravu apjoma kritums, dzelzceļš ir lemts bezcerīgai konkurētnespējai, aviācija tiek stutēta ar milzīgiem aizlienētiem finanšu līdzekļiem, tūrisms, viesmīlība un sabiedriskā ēdināšana ir pusmirusi.

Saasinoties priekšvēlēšanu cīņai pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Jaunā konservatīvā partija (JKP) un šīs partijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns visādos veidos reklamē priekšlikumu grozīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību un ierosina neaplikt ar šo nodokli līdz 100 000 eiro vērtas dzīvojamās mājas.

Ministriju logos gaisma nedziest līdz naktij, jo valdība nerimst rūpēties par iedzīvotāju veselību un labklājību. Nav aiz kalniem jaunais mācību gads, un ir visādas bažas, kā tad nu būs, kā bērni izglītosies jaunā koronavīrusa ēnā?

Diženās Rīgas pils Svētku zālē, mirdzot kristāla lustrām un spīdot vaskotam parketam, piektdien Valsts prezidents Egils Levits bija vienkopus aicinājis vēsturniekus, pētniekus, valodniekus, latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, šīs jomas ekspertus un viedokļu līderus, lai spriestu par Valsts prezidenta iniciēto topošo latviešu zemju likumprojekta nepieciešamību un mērķiem, kā arī latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu ilgtspējas un attīstības plānu. Klātesošie tika iepazīstināti arī ar ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja un viņa domubiedru Gunta Zemīša un Ilmāra Meža izveidoto latviešu vēsturisko zemju karti.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) pirms 13. Saeimas vēlēšanām nāca klajā ar pievilcīgu solījumu programmu par 3x500, par visvisādiem labiem darbiem, ko politiķi, ja tiks ievēlēti, atspērušies veiks.

Politiķu Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par!”, AP) un Jāņa Iesalnieka (Nacionālā apvienība, NA) attiecību šovā jauns cēliens. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums trešdien lēma ierosināt Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu saistībā ar deputāta Iesalnieka mikroblogošanas vietnē “Twitter” pārpublicēto jeb retvītoto ierakstu, kurā esot pausts naids pret LGBT personām Latvijā.

Valsts kontrole revīzijā par individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumiem atklājusi necaurspīdību lēmumu pieņemšanā, organizējot masku iepirkumus, kas radīja korupcijas riskus, bet, un tas ir vēl svarīgāk, konstatēta arī ilgstoši pieļauta neizdarība materiālo rezervju plānošanā un iegādē valstī kopumā.

Ir dzirdēts tāds domu grauds, ka neviens nav netolerantāks kā par savu taisnību pašpārliecināts liberālis. Tas tik ļoti atbilst vairākiem mūsu zemē populāriem politikas un mediju tēliem. Viens no politiķiem, kas par visu vari jau sen un intensīvi cenšas šo tēzi pierādīt, ir Daniels Pavļuts („Attīstībai/Par”, AP).

Gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Rīgas pagaidu administrācija ir pasniegusi rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem skaistu dāvanu – aiztaisījusi Tērbatas ielu visā garumā, lai ļaudis var priecīgi staigāt krustu šķērsu, iepirkties un pasēdēt kafejnīcās.

Viens no ierobežojumiem Covid-19 izplatības pieauguma apstākļos varētu būt sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem arī iekštelpās, trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Citās valstīs visa veida specdienesti ir pakļauti parlamentārai kontrolei. Bet Latvija ir savā ziņā unikāla valsts, jo visaugstākā vara pēc būtības nepieder ne tautai, ne tās ievēlētiem priekšstāvjiem, bet Satversmes aizsardzības birojam (SAB), kurš kā pēdējā instance izlemj, kuru personu var vai nevar iecelt par premjeru, ministru vai augstu atbildīgu amatpersonu.