Cilvēkus naktīs vairs netvarstīs. Tvarstīs veikalniekus dienās

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Ministru kabinets ceturtdien lēma ārkārtējās situācijas laikā neturpināt komandantstundu, pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Te gandrīz vai jāceļas kājās, aplausiem pārejot nevaldāmās ovācijās. Aleluja! Beidzot valdība tā kā mazliet nākusi pie prāta, atceļot vienu no ierobežojumiem, kas bija mazjēdzīgs, lai neteiktu, ka bezjēdzīgs.

Zīmīgi, ka komandantstunda, kas iepriekš tika dēvēta par mājsēdi, valdības leksiskajā diskursā atkal tiek saukta par komandantstundu. Vakar bija teju vai mīļvārdiņš - „mājsēde”, tagad ir atmetams krāms - „komandantstunda”.

Ja mērķis bija ierobežot kovida izplatību, tad efekts bija minimāls. Kafejnīcas, restorāni, spēļu elles un citādas aktīvās atpūtas vietas jau tāpat ir slēgtas. Apzinīgā tauta tāpat bez akūtas nepieciešamības neiet ciemoties pie citiem mājsaimniekiem, bet tā daļa, kas mazāk apzinīga, piektdienās un sestdienās pārcēla savus burziņus un iedzeršanu uz agrāku puksteņlaiku. Vēl bija varbūt pavisam neapzinīgā tautas daļa, kas tīšām ķēra adrenalīnu, bēgot no policijas, bet šādu ļaužu nebija daudz.

Visvairāk cieta nevis kovids un ļaunprātīgi bravūrnieki, bet vienkāršs, nelaimīgs iedzīvotājs, kam bija sanācis kādu iemeslu dēļ aizkavēties pēc pulksten 22.00 un kurš tad izmisīgi bija centies nokļūt mājās ar kādu transportu vai tipinot kājām. Cieta arī suņi, kuriem iepriekšējā dzīves ritmā pačurāt bija ierasts pulksten 23.00, bet valdība bija izdomājusi, ka tas aizliegts.

Diezin vai kovids skatās pulkstenī un īpaši aktīvāk iziet uzbrukt suņu saimniekiem.

Jā, ir daudzviet Eiropā komandantstundas - Francijā pat no pulksten 18.00. Bet kamdēļ mūsu valdībai obligāti mērkaķoties pakaļ? Rietumeiropā ir megapoles, kurās ir milzīgs cilvēku blīvums, un tur varbūt tiešām ir vajadzība cilvēkus retināt, ja citādi nav iespējams neko panākt. Ir pilsētas, kuras „nekad neguļ”, tāpēc, ja tās uz nakti aizsūta pačučēt, var samazināt kovida izplatīšanos. Turklāt Francijā ar stingriem ierobežojumiem tiek panākts otrs efekts - tur ir augsts iespējamu terora aktu risks. Šis otrs efekts arī ir ļoti nozīmīgs.

Kādi šaušalīgi teroristi staigā ar trotila paketēm ap vidukli šeit? Pie mums ir pilsētas, kas guļ visu laiku. Pirmskovida un tagadējie fotoattēli neatšķiras - cilvēku, maigi izsakoties, ir maz. Vientulīgi skumīga daudzviet ir Latvija. Mājsēdes komandantstunda šo sajūtu vēl tikai vairoja. Bet policija tikmēr jau bija ieskrējusies savā varas izjūtā - ir taču tik lieliski grābt ciet, sodīt kaut vai tos dažus, kurus izdodas pamanīt pa gabalu.

Diemžēl šīs varas tieksmes tiesībsargājošās iestādes tagad turpinās apmierināt - tikai ne vairs ar komandantmājsēdes palīdzību, bet citos veidos.

Acīmredzot policijas resursu komandantstundas vajadzībām sāk nepietikt. Tāpēc tos ietaupīs un pārsviedīs uz diennakts gaišāku laiku - tagad skaitīs, cik cilvēku ir veikalā, mērīs kvadrātmetrus, skarbi sodīs veikalniekus par katru pārkāpumu. Ja kāds pircējs retajā vēl atvērtajā kafejnīcā noņems masku, lai iekostos bulciņā, policists tūlīt būs klāt un uzliks īpašniekam 2000 eiro sodu.

Neba komandantsēde un veikalu mocīšana ir tā, kas glābs no kovida. Tā ir tikai ļaužu čakarēšana. Kovids turpina izplatīties veselības aprūpes iestādēs un īpaši veco ļaužu pansionātos, kur cilvēki, strādājot vismaz divos darbos, aplipina iemītniekus abos. Nesalīdzināmi lielāks risks ir sabiedriskajā transportā, kur dažbrīd ļaudis ir spiesti saspiesties. Iespējams, prātīgāk pašlaik tiešām bija atcelt jaunāko klašu iešanu uz skolu, jo no maziem bērniem nevar prasīt lielu piesardzību, un skolas varētu kļūt par vīrusu apmaiņas punktu. Tā, protams, ir milzu trauma skolēniem, bat pašlaik laikam citādi nevar. Tomēr ir jau arī novadi, kur kovids nav nekontrolējami izvērsies. Tad varbūt nevajadzētu visai Latvijai vienādu režīmu, bet skatīties, kur varbūt bērni var iet uz skolu?

Protams, paldies, paldiesiņ valdībai, ka tā atcēlusi vienu neadekvātu komandantmājsēdes aizliegumu! Tikai bažas, ka viena atceltā neadekvātā aizlieguma vietā, tagad divas citas neadekvātas represijas būs vietā.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais