Gaišā Sanmarīno Republika ir mikrovalstiņa – anklāvs Itālijā, kurā ir mazāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju. Sanmarīno ir piedzīvojusi pasaulē augstāko mirstību no koronavīrusa ar 73 nāves gadījumiem jeb 216 uz 100 000 iedzīvotāju.
Saprotams, ka vakcinācija šajā zemē ir aktuāla. Taču pagalam nav veicies ar vakcīnu dabūšanu - kamēr smagnēji birokrātiskā Eiropas Savienības sistēma lēni kustas, Sanmarīno ir sajutusies aizmirsta, Itālijas piegādes nav saņemtas, un sanmarīnieši nevar vairs ilgāk gaidīt. Tāpēc pagājušajā nedēļā Sanmarīno saņēma pirmās “Sputnik V” vakcīnas devas no Krievijas un ļoti var gadīties, ka visi iedzīvotāji, kas vēlas, drīz būs savakcinēti - Sanmarīno no pēdējiem kļūs par tiem pirmajiem. Arī Sanmarīno politiķi zina, kas ir Krievija, taču savu iedzīvotāju veselība un dzīvība ir pirmajā vietā. “Politico. eu” citēts valsts sekretārs veselības aizsardzības jautājumos Roberto Kjavata. "Mēs centāmies strādāt ar draudzīgām valstīm, mēs esam izmēģinājuši visus ceļus, taču tas ir ārkārtīgi ilgs process, tāpēc mēs ņemam to, kas ir tirgū,” situāciju izskaidro amatpersona.
Aģentūra LETA vēsta, ka, kavējoties ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību organizētajām vakcīnu piegādēm pret Covid-19, Čehija, kur inficēšanās līmenis ar jauno koronavīrusu pašlaik ir augstākais Eiropā, lūgusi Krieviju piegādāt tur ražoto vakcīnu "Sputnik V" , svētdien pavēstīja Čehijas prezidents Milošs Zemans.
"Pēc konsultēšanās ar premjerministru [Andreju Babišu] esmu nosūtījis vēstuli [Krievijas prezidentam] Vladimiram Putinam, lūdzot piegādāt vakcīnu "Sputnik V"," Čehijas ziņu telekanālam "CNN Prima News" sacījis Zemans.
Portālā “Jauns.lv” apkopotā informācijā rakstīts, ka Ungārija "Sputnik V" apstiprināja janvārī un pasūtīja divus miljonus devu, kas jāsaņem trīs mēnešu laikā. Ungārija pirmā Eiropas Savienībā apstiprinājusi arī Ķīnā ražoto "Sinopharm" un pasūtījusi piecus miljonus devu.
Arī Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns pieļauj iespēju izmantot Krievijas un Ķīnas vakcīnas. "Neatkarīgi no tā, kurā valstī tā ražota, ja vakcīna ir droša un efektīva, tad tā, protams, var palīdzēt pandēmijas pārvarēšanā," laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" norādījis Špāns, piebilstot, ka jebkurai vakcīnai jāiziet apstiprināšanas procedūra.
Serbija, kas gan nav ES dalībvalsts, devusi zaļo gaismu krievu vakcīnai, bet arī tādas ES valstis kā Horvātija un Slovākija nesen izrādījušas interesi.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa paziņojusi, ka neizslēdz iespēju iepirkt "Sputnik V". “Tā ir tāda pati vakcīna kā visas citas,” viņa izteikusies izdevuma "Postimees" interneta tiešraidē "Otse Postimehest". “Jā, iespējams, Krievija izmanto to savu politisko mērķu sasniegšanai. Kāpēc viņi nevakcinē savus iedzīvotājus, bet piedāvā to ārvalstīm - tas ir tāpēc, lai pastiprinātu savu ietekmi, tāpat kā to dara Ķīna. .. Tā nedrīkst kļūt par politisku instrumentu, bet cilvēki ir jāvakcinē."
Turpretī Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte uzsvērusi, ka viņas valsts nepirktu "Sputnik V", pat ja to apstiprinātu Eiropas Savienībā.
Ukrainas valdība aizliegusi reģistrēt Covid-19 vakcīnas, ko ražo "agresoru valstis". Ukrainai gan nav piegādāta neviena vakcīna, kaut arī prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka februārī sāksies vakcinācija. Kijevai apsolīti astoņi miljoni devu ANO programmas "Covax" ietvaros, līdz pieciem miljoniem Ķīnas vakcīnas "CoronaVac" devu, pasūtīti 12 miljoni devu no "AstraZeneca" un "Novavax", tomēr ar to nepietiks.
Tādas visnotaļ atšķirīgas pieejas Eiropā vērojamas attieksmē pret krievu vakcīnu, kas radīta Maskavā, Gamalejas Epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētniecības institūtā. Krievijā daudz kas ir sagrauts, taču medicīnas zinātne, lai arī daudz gaišu prātu ir emigrējuši uz Izraēlu, ir saglabājusi augstu līmeni, un laikam jau krievu vakcīna nav sliktāka par citām. Šo vakcīnu Krievija eksportē uz aptuveni 30 valstīm, no kurām liela daļa ir tās pašas, kas PSRS laikos vairumā pirka padomju automātus “Kalašņikov”.
Saprotams, ka Ukraina neparakstās uz “Sputnik V”, jo attiecības nav tās jaukākās. Lietuva ir cieti pret, bet Igaunijā uz to skatās pielaidīgāk un pragmatiskāk. Bet Latvijā vispār “Sputnik” vārdu neņem pat mutē, izvairās no šīs tēmas, bēgot kā velni no krusta. Tikai, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā opozīcijas deputāts Jānis Ādamsons tā pavisam konkrēti vaicāja par “Sputnik V” un Ķīnas vakcīnām, no veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) tika izspiesta atbilde, ka diskusija varēšot būt tad, ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) Krievijas vakcīnu "Sputnik V" reģistrēs. Tātad visa atbildība uz Eiropu - bez eiroreģistrācijas pat diskutēt nesāks.
Nav jau arī laika diskutēt un meklēt, kur dabūt vakcīnas, jo darba kārtībā ir pavisam citas lietas - “jāapgūst” Eiropas miljardi, naudu šķaidot pa labi un pa kreisi, lai vairs nevar saprast, kur cik paliek, un lai var ievilkt vairāk nāsīs.
No iespējamām katastrofām paredzētajiem neparedzētajiem līdzekļiem par 640 tūkstošiem eiro izveidots Vakcinācijas projekta birojs, kura darba apstākļu ērtumam Veselības ministrija piemetusi vismaz 20, bet tagad jau varbūt vairāk nekā 30 tūkstošus eiro. Par 1,45 miljoniem eiro taps vakcinācijas IT risinājumi. Tā kā nav zināms, cik maksā virtuāls mākonis, varēja izdomāt jebkuru summu. Labi, ka vēl tik pieticīgi - tikai 1,45 miljoni.
Tas viss ir lieliski, tikai vakcinācija kaut kā joprojām nevedas - priecīgi možie ziņojumi, ka nu jau dienā tiek vakcinēti 1500 un vairāk cilvēku, nozīmē, ka šādā tempā, ja tas paliks līdzšinējais, lai vakcinētu visus Latvijas iedzīvotājus, vajadzēs aptuveni četrus gadus. Visi varbūt negribēs, bet visus jau arī nevajag. Taču pagaidām nevar saprast, kurš un kad uz vakcīnu var cerēt - kurš ir VIP rindā, kurš rindas beigās, kurš kuram elektroniski aizlīdīs priekšā.
Nav zināmi svaigākie dati par Bulgāriju, kas tā kā skaitījās pēdējā vietā vakcinēto skaitā pret visiem iedzīvotājiem, taču ir nelabas aizdomas, ka Latvija drīz tai paliks iepakaļ ne tikai basketbolā.
Nav grūti uzminēt, ko Nacionālā apvienība teiktu par iespēju iegādāties “Sputnik V”. Bet pārējie? Ja uz svaru kausiem ir politika un cilvēku dzīvības? Tas zirgam skaidrs, ka Krievija kopā ar savām vakcīnām cenšas izplatīt pa pasauli savu “maigo varu”. Nu un tad? Ar nedraugiem nav jādraudzējas, bet jātirgojas. Ja ir Ukrainas situācija, kur faktiski ir karastāvoklis ar Krieviju, tad, protams, tirgošanās nesanāk. Bet Latvija? Var jau būt arī, ka Krievija nemaz Latvijai vakcīnas nedotu, bet tas ir varbūt - tas ir pieļāvuma formā.
Pieļāvuma formā jārunā par to, kas būtu, ja Latvijas iedzīvotāji valdībai uzticētu iznest atkritumus. Diezin vai varētu uzticēt...
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
