Krīzes vadības centra un valdības kopsēdē otrdienas vēlā un tumšā vakarā viss kaut kas ir lemts, un ar to tautai būs turpmāk dzīvot.
Pirmajā brīdī varēja nodomāt, ka nu būs kaut kā saprātīgāk, ka nu tirgotāji varēs uzelpot vieglāk un glupi, bezjēdzīgi ierobežojumi tiks noņemti. Taču cilvēki pamazām jaunās ziņas lasa, mēģina saprast, ko tās nozīmē, un jāteic, ka, jo tālāk lasa, jo vairāk malkas.
Piemēram, ir atskrējusi moža vēsts, ka valdība konceptuāli atbalstīja, ka no šā gada 8. februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varētu nodrošināt arī veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī grāmatnīcas. Ko tas nozīmē?
“Kā arī grāmatnīcas” - jātulko tā, ka apgāda "Zvaigzne ABC" īpašniece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka ir ilgi lūgusies, pēc tam draudējusi un visbeidzot draudus piepildījusi - iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot valstī noteikto grāmatu tirdzniecības aizliegumu. Tad nu, aleluja, valdība ir nobijusies.
Vēl tas nozīmē, ka vieni veikali varēs, bet citi nevarēs - kam preču sortimentā pārtika būs 69%, varēs sūkāt paši savas ledenes. Kāpēc 70%? Kas to lai zina?
Te neviļus jāsāk domāt, vai nav tā, ka valdībā un ministrijās ir kādi jauki cilvēki, kuriem viena tirgotāju grupa šajos grūtajos kovida laikos ir tā teikt palīdzējusi materiāli. Nu pierādīt to nevar, bet tā tas izskatās.
Kas ietilpst šajā 70 procentu kategorijā, kuriem būs ļauts? Tie ir lielveikali.
Kas neietilpst, vai kuriem būs grūti iekļauties atļautajā? Tie ir mazi veikali vai mazāki lielveikali. Ir veikalu ķēdes, kas orientējas uz provinci. Tur tirgo visādas iedzīvotājiem vajadzīgas preces un diezin vai pārtika sasniedz 70%. Saskaitot pienu un konservus, un atņemot rotaļlietas un gumijas zābakus, var nesanākt, ka pienam ir 70%.
Ir jau jauki, ka lielveikalos turpmāk nebūs žēli jānoraugās uz sarkanbaltsarkanām lentēm, aiz kurām guļ prece, kuru nevar nopirkt, taču sanāk tā, ka vieni veikali varēs tirgot visu, bet citi neko. Kur te kāds taisnīgums?
Vai nebūs tā, ka mazie veikali izputēs, bet lielie tos varēs iepirkt vairumā par lētu naudu, lai likvidētu kā liekus konkurentus? Tā tas izskatās.
Tiesa gan, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs teic, ka arī lielveikalu īpašnieki nejūtoties ērti, ka viņiem dotas šādas privilēģijas. Bet, kā lai jūtas ērti, ja ož pēc indīgas korupcijas. Pat ja korupcijas nav bijis, tik un tā nelabi ož.
Vēl valdībai un Krīzes vadības centram ir iecere vienam pircējam noteikt 25 kvadrātmetru ierobežojumu līdzšinējo 15 vietā. Tas it kā būtu saprotami - briesmīgais kovids izplatās tur, kur cilvēki atrodas tuvu cits citam un tā. Bet te atkal rodas aizdomas par lieliem un maziem. Jau tagad tuvējos stūra veikaliņos drīkst iekšā iet tikai viens pircējs. Grūti pateikt uz aci, cik liela platība ir vienam man zināmam veikaliņam netālu no mājām, bet tur varētu būt aptuveni 25 metri. Bet, ja ir 24? Tad jāslēdz ciet!
Kur rauts skaitlis 25? Vai ir tā, ka 24 kvadrātmetru platībā kovids jestri izplatās, bet, kad ir 25, tad vairs ne?
Būs arī dīvaini, ja valdība obligāti pieprasīs elektroniskās apmeklētāju uzskaites sistēmas. Tas tad attiektos uz lielveikaliem, jo diezin vai mazajiem prasīs uzskaitīt vienu pircēju. Taču tagad jau ir praksē pierādījies, ka bez elektronikas var mierīgi iztikt - tajos veikalos, kur ir kārtība, cilvēku skaitu regulē, skaitot iepirkumu groziņus un ratiņus. Ja groziņi beidzas, apsargs neļauj iet iekšā tirdzniecības zālē. Kur problēma? Varbūt vajag pabalstīt elektronisko uzskaites sistēmu uzstādītājus, lai viņi vairāk nopelna? Pat ja korupcijas nav, pēc tās nelāgi ož.
Vēl valdība tradicionālajā stilā konceptuāli spriež par visādu represiju un sodu pastiprināšanu tirgotājiem. Visiem tagad jābaidās! Tiks pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros.
Lai nu tā būtu! Ja persona, kas jau tāpat ir par visu atbildīga, būs arī tagad jau īpaši uzsvērti epidemioloģiski atbildīga, tad dubults neplīst.
Protams, situācijas var būt visādas - var būt arī raksturā nestingri darbinieki, kuri nereaģē uz epidemioloģiskajiem pārkāpumiem. Pircēji var gadīties visādi - arī neadekvāti. Var būt tā, ka veikala darbinieki netiek ar durņiem galā - jāsauc palīgā policija. Taču virs veikalniekiem tagad aug augumā Damokla zobens - draud bargi sodi, pat veikala slēgšana. Nav jau tā, ka veikalos tas vien notiktu kā masveidīga visu noteikumu pārkāpšana. Tas vairāk ir tā teorētiski. Nebūs labi, ja veikals būs visu darījis, kā nākas, bet tam būs jācieš neapzinīgu pircēju vietā.
Tirdzniecība, protams, ir kovidriskanta lieta, un šajā nozarē vajag piesardzību. Taču neba nu veikali ir tie, kas pašlaik visbūtiskāk vairo kovidslimo un kovidmirušo statistiku. Veco ļaužu pansionāti un slimnīcas, joprojām arī infekcijas atvazāšana no ārzemēm drīzāk ir daudz nelāgāks kovidnieks. Tāpat arī sabiedriskais transports, kur nekādi 25 vai 15 kvadrātmetri nesanāk. Labi, ka valdība vismaz tik daudz nāk pie prāta, ka atļaus pirkt visas veikalā redzamās preces, taču pagalam nelabi izskatās privilēģijas vieniem, bankrots citiem tajā pašā nozarē strādājošajiem. Pat ja tur nav korupcijas, ož tā, ka elpu cērt ciet.
