Ir tāda valsts Izraēla, kur kopš vakcinācijas kampaņas sākuma 20. decembrī vairāk nekā seši no deviņiem miljoniem jeb 70% iedzīvotāju jau ir saņēmuši vismaz pirmo “BioNTech-Pfizer” mRNS vakcīnas devu. Vairāk nekā 3,5 miljoni jau ir saņēmuši otro devu. Izraēlai pašlaik ir tik daudz piegāžu no “BioNTech-Pfizer”, ka “Moderna” vakcīna pat netiek lietota, kaut arī Izraēlā tā ir licencēta kopš 5. janvāra.
Pirmie turienes Veselības ministrijas dati rādīja, ka tikai 317 no 715 425 jeb 0,04% cilvēku inficējās nedēļu pēc pilnīgas vakcinācijas pret kovidu. 16 cilvēkiem jeb 0,002% bija jāārstējas slimnīcā.
Koronavīrusa inficēto ļaužu skaita grafikā kopš 14. janvāra, kad vēl bija vērojams lielākais kāpums (gandrīz desmit tūkstoši septiņās dienās), 19. februārī to jau ir mazāk nekā četri tūkstoši. Turklāt tendence ir pikējoši lejup vērsta uz aizvien mazāku inficēto skaitu.
Izraēla ir pirmajā vietā labā nozīmē arī mirstībā - pašlaik tikai 0,7% no inficētajiem nomirst. Tas ir mazākais rādītājs pasaulē, bet otrajā vietā ir Vācija - 1,2%.
Tas vieš optimismu, ka šī valsts tiks galā ar sērgu un pēc tam pārējā pasaule tāpat.
Latvijā vakcināciju uzsāka 28. decembrī. 18. februārī pirmo vakcīnas devu bija saņēmis 25 471 cilvēks, kas ir 1,23% no iedzīvotājiem. Grandiozs sasniegums! Tā gan ir tikai pirmā deva. Līdz šim bija kaut kā pierasts apzināties, ka Latvija tomēr nav pati pēdējā valsts visādos sasniegumos, ka ir vēl vismaz kaut vai Bulgārija, kas Eiropas Savienībā ir zem mums. Nesen internetā pieejamie dati rādīja tur 0,9% vakcinētos no iedzīvotājiem, bet ir bažas, ka patlaban arī Bulgārija skrien mums garām. Basketbolā sestdien jau aizskrēja...
Pie mums premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir mazliet sabāris Vakcinācijas projekta biroja vadītāju Evu Juhņēviču, ka tempi varēja būt straujāki. No tā tagad tempi augs.
Pie mums pagaidām ir pavāji rezultāti gan ar mirstību, gan ar kovida izplatību, tāpēc par šiem skaitļiem negribas pat runāt. Var parunāt par citiem skaitļiem - par summām.
Par 640 tūkstošiem eiro ir izveidots speciāls Vakcinācijas projekta birojs, kura vadītājas mēnešalga ir 4905 eiro. Papildus par 20 tūkstošiem eiro Veselības ministrija rūpējas, lai biroja darbiniekiem būtu ērti strādāt - lai ir galdi un galda lampas vai kaut kā tā. 10 paceļamie darba galdi kopumā izmaksāja 4682,70 eiro (tātad aptuveni 468 eiro viens), 10 atvilktņu bloki - 2057 eiro (aptuveni 206 eiro viens), 10 biroja krēsli - 2299 eiro (aptuveni 230 eiro viens), 10 portatīvie datori - 10 326,87 eiro (1033 eiro viens), divi drēbju skapji - 457,38 eiro (aptuveni 229 eiro viens). Līdz ar to vienas darba vietas iekārtošana jaunajam Vakcinācijas birojam izmaksāja 1982 eiro.
Nu un tad vēl birojam ir vajadzīgi jaunajam digitālajam laikmetam atbilstīgi vakcinācijas pret Covid-19 procesa IT risinājumi.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Finanšu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lūdza piešķirt Veselības ministrijas padotības iestādei Nacionālajam veselības dienestam finansējumu ne vairāk kā 1 450 330 eiro apmērā, lai nodrošinātu vakcinācijas sistēmas efektīvu darbību, kā arī ērtu un elastīgu vakcinācijas procesu, izveidojot speciālu IT risinājumu vakcinācijas procesa pārvaldībai. Saeimas Finanšu un budžeta (nodokļu) komisija bez kādiem jautājumiem no valdošo partiju puses šo skaitli atbalstīja, un pasākums jau rullē uz priekšu.
Finansējums ir sadalīts vairākās daļās - risinājuma izstrādei, integrācijai ar ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, integrācijai ar valsts reģistriem, risinājuma atbalstam 12 mēnešiem, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācijas sistēmu pielāgošanai, infrastruktūras nomai sistēmas izvietošanai un Nacionālā veselības dienesta sistēmas uzturēšanas papildu izmaksu segšanai, kā arī iedzīvotāju digitālajai apziņošanai par laiku un vietu, kad jāierodas uz vakcināciju.
Lai pasākumam piešķirtu lielāku svaru un ticamību, ka lieta ir nopietna, 27 eksperti no “Tet”, vCert.lv”, “Emergn”, “CTCo”, “PwC Information Technology Services”, “If P&C Insurance”, “Veselības centru apvienības”, “Longenesis”, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, “Accenture Latvia”, “Sharentic”, VM, “Helmes Latvia”, XWP, “White Digital”, “TechHub Riga”, “Ernest & Young” un “Latvijas mobilais telefons” definēja būtiskākās vajadzības un prasības vakcinācijas procesa pārvaldībai un automatizācijai. Tika izveidotas četras darba apakšgrupas, lai īsā laikā nointervētu veselības jomas ekspertus un izstrādātu risinājumu atbalstāmo procesu kartes un detalizētākas prasības izstrādei potenciālajam programmas veidotājam.
Te neviļus rodas jautājums: “Kāpēc ekspertu bija tik vien? Kāpēc ne 50 vai 100?” Varēja pieaicināt arī sabiedriskās organizācijas “Delnu”, “Providus”, kā arī Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas, Latvijas Kinoloģiskās federācijas, Latvijas Biškopības biedrības un citu organizāciju ekspertus, lai jaunā IT risinājuma nodrošinātāja izvēle būtu vēl caurspīdīgāka. Varētu kandidātus atlasīt stadionā… Ak, bet nu, jā - kovida pulcēšanās ierobežojumi neļauj.
Esot bijuši trīs potenciālie izstrādātāji. Veselības ministrija vairāk nekā nedēļu un arī vēl piektdien slēpa, kas ir laimīgais uzvarētājs. Bet, lai kas viņš būtu, iedzīvotāju digitālajai apziņošanai atvēlētā nauda tiks apgūta, un vēl nezini, vai pietiks.
Jaunajā, skaistajā digitālajā laikmetā ir tāda nianse, ka nevar precīzi pateikt, cik kas maksā. Varbūt IT risinājumiem vajadzēja 145 eiro no neparedzētajiem izdevumiem, varbūt 145 tūkstošus. Bet nu, ek, ko tur knapināsies - lai ir 1,45 miljoni! Varētu izklankarēt arī 145 miljonus, bet tas būs mazliet cits stāsts, līdz kuram vēl mazliet jāpagaida - valstiski jau iecerēts izlietot nevis tikai 145, bet 160 miljonus, lai glabātu datus digitālā mākonī. Tur, tajā mākonī varētu noglabāt arī 1,6 miljardus, bet nu sākumam pietiks.
Par 1,45 miljoniem varētu iegādāties kādus robotus vai dronus, kas paši lido apkārt, izvadājot vakcīnu devas, un ar spēcīgu signālu sauc pie sevis vakcinēties - par 1,45 miljoniem šādi droni varētu apmeklēt katru mājsaimniecību un viensētu. Tāds ļoti, ļoti labs drons ar videokameru maksā 2600 eiro. Bet ir lētāki.
Vispār vakcinācija esot notikusi jau Senajā Ķīnā 6. gadsimtā, kad dziednieki uzķēra, ka vienu reizi pārslimojušais otrreiz vairs nesaslimst un sāka cilvēkus vakcinēt, ieskrāpējot ādā mazu brūcīti un ieberzējot tur slimnieka izdalījumus. Visus gadsimtus cilvēki ir cīnījušies ar sērgām un arī vakcinējušies - ar vakcinācijas metodi ir apkarots mēris, bakas, difterija, garais klepus, stinguma krampji, tuberkuloze un vēl jo daudz visādu šausmīgu slimību. Vai agrākos laikos bija jātērē 1 450 330 eiro, lai nodrošinātu vakcinācijas sistēmas efektīvu darbību, kā arī ērtu un elastīgu vakcinācijas procesu, izveidojot speciālu IT risinājumu vakcinācijas procesa pārvaldībai? Laikam nebija. Cilvēki kaut kā tomēr zināja, kurp jāiet pēc potes - cits citam pastāstīja, ziņneši pavēstīja, mācītājs pateica, vēlākos laikos avīzē izlasīja. Taču tagad bez IT nekur -
e-veselības melnajā caurumā jau ir noslīcināti gandrīz 15 miljoni eiro, taču šis risinājums par 1,45 miljoniem nav tas risinājums. Šos abus risinājumus tagad saintegrēs kopā. Ja izdosies saintegrēt un nekas neuzkārsies. Tā vien skaties, ka IT risinājumi nesanāk svarīgāki par pašu vakcināciju.
Vaicāju attālināti vienam kolēģim no Izraēlas, kā ar vakcināciju sekmējas? Viņš brīnījās un uzreiz nesaprata manus jautājumus, jo pie viņiem nevienam nebija prātā ienācis, ka vajadzētu speciālu vakcinatoru biroju un īpašus IT risinājumus. Izraēlā viss jau bija kārtībā, pirms kāds kovids sāka plosīties - visi izraēlieši visu zina tāpat, viņiem ir ciešs kontakts ar slimokasēm. Izraēlas veselības aprūpes institūcijas ar kovidu cīnās tādā veidā, ka viņu ierēdņi saņem algu un par to tad arī cīnās. Pats Izraēlas žurnālists pastāstīja, ka dabūjis jau abas vakcīnas. Pirmo dabūjis milzīgā teltī tieši pretī Telavivas pašvaldības ēkai. Viss noticis ātri un ērti - čiks, un viss.
Izraēlā ir izveidots kovida apkarošanas štābs, bet tas ir analogs mūsu Krīzes vadības padomei. Nu duraki tie izraēļi - varēja taču arī veidot četras darba grupas, lai izveidotu darba grupu, un pirkt galdus. Izraēlas valdošās partijas arī varēja parūpēties par darba vietām saviem pietuvinātajiem, varēja dalīt valsts pasūtījumus saviem draugiem, radiem un sponsoriem. Bet nejēdz!
Pasaules plašsaziņas līdzekļos gan ir iegājies tā, ka Izraēlas stratēģiju kovida apkarošanā mēdz dēvēt par “gudro stratēģiju”. Ir vēl citas valstis, kur stratēģija nav tik gudra, bet ir gana laba. Ir valstis, kur stratēģija ir paglupa. Ir valstis, kur tā ir pagalam idiotiska. Kāda stratēģija ir Latvijā?
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
