Ir noslēgusies lietderības revīzija “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte”, kas veikta, atsaucoties Ministru kabineta aicinājumam veikt visaptverošu pētījumu, kas būtu koncentrēts tieši uz kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomās.
Šo revīziju Valsts kontrole sauc par savu ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā un ar to noslēdz savu pēdējo gadu laikā veikto revīziju ciklu. 2017. gadā veiktā Valsts kontroles revīzija par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā bija pirmā šī cikla revīzija. Pēc revīzijas Valsts kontrole vairākas reizes vērsās valdībā par nepieciešamību veikt kompleksu izvērtējumu un pilnībā apzināt kriminālprocesa izmeklēšanas uzraudzības efektivitāti kavējošos faktorus un noteikt risinājumus situācijas uzlabošanai. Revīzijas ietvaros vērtēts arī prokuratūras institucionālais modelis un “e-lietas” programmas vadības risku izvērtējums.
Valsts kontroles galvenais secinājums pēc revīzijas nav diez cik možs: noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas efektivitāte finanšu un ekonomikas jomā nav uzlabojusies. Neraugoties uz to, ka noziedzīgo nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšana un iztiesāšana ir atzīta par valsts prioritāti, tomēr nevar apgalvot, ka šīs kategorijas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas efektivitāte pēdējos gados būtu augusi. Par optimālu laiku šīs specifikas kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai vairumā gadījumu būtu uzskatāmi trīs gadi no kriminālprocesa uzsākšanas, bet no revīzijas apjomā iekļauto izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem uz 2020. gada sākumu 63% kriminālprocesu bija vecāki par trīs gadiem, un ievērojama daļa no tiem ir uzsākti pirms vairāk nekā 10 gadiem (uzsākti laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam).
Secināts, ka no revīzijas izlasē iekļautajām 27 krimināllietām, kas 2020. gada augustā vēl atradās iztiesāšanā, 56% kriminālprocesu ir uzsākti pēdējo septiņu gadu laikā, savukārt 44% kriminālprocesu ir vecāki par septiņiem gadiem un četros no tiem krimināltiesiskās attiecības nav noregulētas jau 12 gadus.
Piemēram, tā sauktā Lemberga lieta jau sen izskatās nevis pēc normāla tiesas procesa, bet vairāk pēc absurdas Ventspils mēra Aivara Lemberga mocīšanas, pēc politizētas izrēķināšanās, pēc soda bez tiesas, neļaujot viņam normāli strādāt un dzīvot, un spiežot viņam pavadīt laiku nebeidzamās tiesas sēdēs, kurās nekas uz priekšu nekust. Pat pats ģenerālprokurors Juris Stukāns saka: “Aivaru Lembergu varbūt, droši vien jāliek mierā, jo pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, un tā jau ir vēsture.”
Kāpēc izmeklēšana klibo, kāpēc tiesas prāvas tik bieži notiek tik ilgi?
Jādomā, ka tam cēloņi meklējami gan senā, gan arī pavisam nesenā vēsturē. 2010. gadā tika likvidēta Policijas akadēmija, ko virkne ekspertu un politiķu uzskata par kļūdu. Bet var būt, ka viss bija pareizi - Iekšlietu ministrijai pakļautā iestāde, iespējams, nebija pareizākais modelis un vajadzēja vietā likt ko citu, kas aizpildītu tukšo robu labākā veidā? Taču šis “kaut kas cits” tā arī nav pilnvērtīgi radīts. Latvijā var iegūt labu jurista izglītību, bet pietrūkst specifiskas apmācības un treniņu kriminālistikā, par vāju ir tāda izglītošana, kas pieņemtu laikmeta izaicinājumus jauno tehnoloģiju lietošanā, kas ļautu atšifrēt un pierādīt mūsdienu nelegālos naudas darījumus.
Tā vietā Finanšu izmeklēšanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa noslepenotajās tiesnešu un izmeklētāju mācībās stāstīja lekciju, ka tiesneši varot nonākt strupceļā, ja veiks pārāk daudz ekspertīžu un aicinās uz tiesu pārāk daudz liecinieku. No tā izriet, ka būtu labi, ja tiesas strādātu paviršāk, nerūpētos par patiesības noskaidrošanu, lai tikai var lietas iztiesāt ātrāk.
Tāpat notiesāšana pa fikso ir pašreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) sapnis. Kaut kāda objektivitāte, pušu sacensība, pierādījumi... Kas tie tādi?
Ministrs veido jaunu, specializētu ekonomisko noziegumu tiesu. Nebūtu ne vainas pašai domai, ka tiesneši specializēsies tieši finanšu un uzņēmējdarbības jomas noziegumos, taču viņiem neviens to nav liedzis darīt arī pašreizējo tiesu struktūru ietvaros. Jaunā tiesa prasīs naudu, diezgan pat daudz naudas. Bet lielākais risks ir tāds, ka varbūt nepaies ne cik ilgs laiks, kad šī vēl nedzimusī tiesa jau būs deģenerējusies. Jau tāpat Latvija ir maza valsts, kurā “visi cits citu pazīst”. Pat ja šajā tiesā sāks strādāt visgodīgākie kristāldzidrie tiesneši, ar laiku viens, otrs, piektais sāks dabūt lietas, kurās pašiem jau ir kāds interešu konflikts vai pat intereses. Iepriekšējais ministrs Dzintars Rasnačs (VL!-TB/LNNK) pret “bodītes” riskiem izmisīgi cīnījās, ieviešot rotācijas principu, bet te, jaunajā tiesā, būs salīdzinoši mazāks tiesnešu bariņš, kas nozīmē, ka pastāv nesalīdzināmi lielāka varbūtība, ka lieta tiks iedalīta ne gluži tam tiesnesim, kuram pieklātos to iztiesāt. Un, protams, pastāv risks, ka Bordānam šī tiesa var kļūt par kabatas ieroci, lai varētu izrēķināties ar politiskajiem pretiniekiem, panākt kādu uzņēmumu izreiderēšanu, lai pārdalītu tirgu saviem draudziņiem par labu. Tāds risks pastāv.
Valsts kontrole konstatēja, ka finanšu un ekonomikas jomā paveikto noziegumu iespējami ātra un efektīva izmeklēšana, kā arī iztiesāšana galvenokārt ir atkarīga no pirmstiesas izmeklēšanas efektivitātes un no tā, cik kvalitatīva valsts apsūdzība nonāk tiesā. Valsts kontroles veiktā revīzija apstiprina, ka izmeklētāju un prokuroru pārmērīgā noslodze, kas bieži tiek norādīta kā galvenais iemesls kriminālprocesu ieilgšanai, nebūt nav vienīgais procesu ietekmējošais negatīvais faktors. Izmeklēšanas un iztiesāšanas laikietilpību ietekmē arī citas ilgstoši nerisinātas problēmas. Valsts kontroles vērtējumā, būtiskākais ir vienotas izpratnes trūkums par tiesību normu piemērošanu, neskaidrība par svarīgākajiem pierādāmajiem apstākļiem un vainai nepieciešamo pierādījumu kopumu par dažāda veida noziedzīgiem nodarījumiem. Veiktajā revīzijā ir identificētas atsevišķas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas būtu pilnveidojamas skaidrības un vienveidīgas piemērošanas nolūkā, kā arī nosauktas iespējas normatīvā regulējuma pilnveidošanai attiecībā uz tiesvedības procesa norises organizēšanu.
Te būtu jāsaka paldies Valsts kontrolei par paveikto darbu un jāgaida, ka arī parlaments un valdība iesaistīsies tiesiskuma uzlabošanā.
Diemžēl pagājušajā gadā pieņemtajos Kriminālprocesa likuma grozījumos drīzāk bija vērojama tendence nevis uz filigrānu likuma slīpēšanu, bet brutalizācija - tika pieņemta virkne bezjēdzīgu grozījumu,
piemēram, likums tika papildināts ar normu, ka tiesneši tagad var pārtraukt nepabeigtu apsūdzētā pēdējo vārdu, lai gan nav bijis zināms neviens gadījums, kad pēdējā vārda teikšana būtu kaut kā būtiski iestiepusi garumā prāvas laiku.
Būtu tomēr labi, ja politiķi atsauktos Valsts kontroles mudinājumiem, iedziļinātos tās ieteikumos un veiktu tādus likumu grozījumus, kas patiešām ir nepieciešami.
