Māris Krautmanis / Autori

1990. gada 4. maija Augstākās Padomes (AP) sēdē bija īsta kauja. Debates ilga visu dienu. Atmosfēra zālē bija tik nokaitēta, ka sēdes vadītājam Anatolijam Gorbunovam ik pēc brīža vajadzēja apsaukt kādu runātgribētāju. Balsojums par Latvijas neatkarības deklarāciju sākas tikai vēlā pēcpusdienā. Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu nobalsoja 138 Augstākās Padomes deputātu. Valsts Augstākās Padomes deputātiem maksā speciālo pensiju – šogad vidēji 3464 eiro mēnesī. Sabiedrība satraukusies, vai šo dāsno maksājumu saņem arī Tatjana Ždanoka, kura balsoja pret.

Mežaparka Lielajā estrādē 3. augustā ar kolosālu koncertu uzstājās britu mūziķis Robijs Viljamss. Jau sākotnēji bija skaidrs, ka būs daudz publikas, bija zināms, ka koncerts noslēgsies pavēlu. Bija arī “Rīgas satiksmes” mudinājums – atstāt personiskās mašīnas mājās un uz koncertu doties ar sabiedrisko transportu, jo būs organizēti sabiedriskā transporta papildreisi. Taču rezultātā daudzi no tiem, kuri paklausīja aicinājumam, pēc koncerta uz mājām bija spiesti doties kājām, jo sabiedrisko transportu tā arī nesagaidīja.

ASV prezidenta Donalda Trampa naids pret Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētāju Džeromu Pauelu nerimst, vēsta ASV mediji.

Ūdenstransporta attīstība Rīgā ir jāvērtē, pauž portāla NRA aptaujātie Rīgas domnieki. Kamēr Rīga domā, Viļņa jau dara. Lietuvas galvaspilsētā kā sabiedriskais transports sācis kursēt Latvijā būvēts elektrokuģis.

“Ļoti bieži ir tā, ka likumi un noteikumi ir sarakstīti pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados vai divtūkstošo sākumā. Bet tad bija cita saprašana, citas tehnoloģijas, un tā “garāža ir pārbāzta”. Bet ierēdņi strādā pēc šiem vecajiem principiem un vairs nezina, ko drīkst, ko nedrīkst,” intervijā “nra.lv” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks (“Apvienotais saraksts”).

Satiksmes ministrija (SM) gatavojas izsludināt iepirkumu pieciem jauniem dienesta automobiļiem, kuriem būs nodrošināti trīs gadi pilna servisa nomas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāks pārbaudi par Satiksmes ministrijas auto nomas iecerēto iepirkumu ar specifiskajām prasībām.

ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis, ka iesūdzēs tiesā laikrakstu “Wall Street Journal” par rakstu, kurā apgalvots, ka viņš 2003. gadā Džefrijam Epšteinam nosūtījis "neķītru" dzimšanas dienas apsveikumu ar savu vārdu, vēsta BBC.

ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks ar milzīgu naudu un personīgu iesaistīšanos pauda vislojālāko atbalstu Republikāņu partijas līderim Donaldam Trampam. Taču tagad abi ir sagājuši matos – viņu attiecības ir neslēpti naidīgas, un viņi nebeidz uzbrukt viens otram sociālajos tīklos un publiskos politiskos paziņojumos.

Saskaņā ar Losandželosas policijas departamenta sniegto informāciju, trešdienas vakarā trīs aizdomās turamie ielauzās mājā Losfelizā caur priekšējo logu un "izlaupīja visu telpu", ziņo “BBC”.

“nra.lv” saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, tiesību zinātņu doktoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli un Rīgas domes deputāta kandidātu no “Latvija pirmajā vietā” saraksta Ringoldu Balodi.

“nra.lv” saruna ar Rīgas domes deputāta kandidātu Andri Ārgali (“Latvija pirmajā vietā”).

“nra.lv” saruna ar Rīgas domes deputāta kandidātu Emīlu Jakrinu (“Latvija pirmajā vietā”)

Kurp virzās Rīga un kurp tā jāvirza - nra.lv saruna ar ilggadējo Rīgas brīvostas pārvaldnieku, tagad Rīgas domes deputāta amata kandidātu no partijas “Latvija pirmajā vietā” Leonīdu Loginovu.

Jauns, izskatīgs puisis izrullē gājēju priekšā sarkanu paklāju, kāda meitene stalti supermodeles gaitā nodefilē pa to; cits sižets - puisis piesēžas blakus sabiedriskajā transportā, novieto savā un viņas priekšā saliekamo galdiņu un uztaisa pārsteigumu - uzklāj uz tā baltu galdautu, noliek uz tā puķes, servē ēdienus -  šādiem un līdzīgiem sižetiem ar pozitīvo vēstījumu ir jau vairāk nekā 10 miljoni sekotāju un līdz ar to arī “Youtube” balva “Dimanta poga”. 

Dienā, kad Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas, 7. jūnijā, būs vēl kādas vēlēšanas, kuras arī būs ļoti nozīmīgas ne tikai lielai daļai sabiedrības, bet arī visai valstij kopumā – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinode balsos par jauno arhibīskapu.

Kā Tallinā sadzīvo igauņi un krievi, kur slēpjas magnēts, kurš pilsētai pievilina tūristus un vairo iedzīvotāju skaitu, kādēļ Tallinas iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir bez maksas; kādēļ Tallina būvē jaunas tramvaju un trolejbusu līnijas; ko Tallinai dos “Rail Baltica”, kādēļ Tallinai vajadzīgs nakts mērs; kas mūs Baltijas valstis var paglābt šajā trauksmainajā laikā – “nra.lv” saruna ar Tallinas mēru Jevgeņiju Osinovski.

Nesen FIZMIX erudīcijas konkursa laikā veikta 10.–12. klašu skolēnu aptauja, kurā konstatēts, ka 41% jauniešu vēlētos saņemt vairāk izsmeļošas informācijas par klimata izmaiņām. Aptaujāti 1000 skolēnu. 76% no viņiem piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka videi draudzīgas tehnoloģijas un zaļais dzīvesveids var palīdzēt novērst klimata izmaiņas un globālo sasilšanu. Tāpat vairākums uzskata, ka viņu ikdienas izvēlēm ir nozīme klimata izmaiņu mazināšanā. Ko no tā var secināt – “nra.lv” saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Ojāru Spārīti.

“Amerikāņi saka: jūs, eiropieši, esat vāji, esat lūzeri un paši esat pie tā vainīgi. Jūs esat militāri gandrīz bezvērtīgi, jo resursus ieguldāt nevis tehnoloģijās, drošībā un aizsardzībā, bet absurdās, no pirksta izzīstās idejās par daudzveidīgas sabiedrības priekšrocībām, klimata, dzimuma maiņas un citos bezjēdzīgos projektos, uzturat milzu birokrātiju, uzturat pret jums naidīgi noskaņotus citu valstu un importētus liekēžus. Jūs esat sevi padarījuši atkarīgus no lētiem importa resursiem, tajā skaitā no lēta darbaspēka. Turklāt jūs vēl vajājat tos, kas pret to visu iebilst. Kādēļ lai mēs jūs aizstāvētu, tērētu savus resursus, ja paši negribat to darīt? Eiropas izšķiršanās ir vienkārša – visu to mainīt mēnešu, bet ne gadu laikā, jo tik daudz laika vairs nav, vai arī Eiropa paliks tikai par ģeogrāfisku jēdzienu. Savukārt, ja Latvija turpinās būt par hronisku Eiropas lūzeri, tad mēs vispār nevienam, izņemot Krieviju, nebūsim vajadzīgi. Tad var iznākt, ka platsliežu dzelzceļš un krievu valodas zināšanas tomēr būs noderīgākas,” tiešsaistes vietnē “Facebook” ierakstījis ekonomists, kādreizējais finanšu ministrs (1993–1994) Uldis Osis. Arī mūsu saruna ir par Donaldu Trampu, ASV, Eiropu, Latviju un mūsu nākotnes attīstības scenārijiem.

Valdības uzrāviena 4x4 prioritātes 2025. gadam, “restarts”, birokrātijas mazināšana par 25% pagaidām Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) Ministru kabinetā jau izpaudusies kā triju ministru nomaiņa. Esot pietaupīts vēl kāds gardumiņš. Taču sabiedrība no Latvijas politiķiem gaida ko vairāk nekā dažu ministru nomaiņu, tā gaida reālu atsvabināšanu no nevajadzīgas birokrātijas nastas un žņaugiem, tā gaida godīgāku, caurskatāmāku valsts pārvaldi.

Ko viņš darītu, ja būtu premjeres vietā, kā vajadzētu rīkoties, lai budžetā ienāk nauda aizsardzībai. Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru Māri Gaili.

Kas koalīcijai aiz ādas saistībā ar nodokļu celšanu vai necelšanu, par metodēm, kā iegūt naudu aizsardzībai, par Donaldu Trampu, Eiropas ekonomiku un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar nule kā darbu Saeimā pametušo Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).

Ko labu pensionāru dzīves uzlabošanā paveikusi Latvijas Pensionāru federācija; cik atsaucīgs bijis līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis; kādus noslēpumus sevī glabā jēdziens “bāzes pensija”; vai vajag mācēt aiziet pensijā pareizajā laikā un vai patiesi Latvijas pensionāri dzīvo labklājībā – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekli Rūtu Cipiju.