Medicīniskās aparatūras iegādei nav bijis pārraudzības un tuvākajā laikā arī nebūs.
Treknajos gados slimnīcu bruņošanās sacensība ritēja pilnā sparā – kam labāka un dārgāka medicīniskā aparatūra, tam iespējas piesaistīt vairāk pacientu, attiecīgi slimnīcai vairāk naudas.
Kā viens no piemēriem diskusijās par nepieciešamību Latvijā nodokļu nomaksu saistīt ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu tiek minēta Igaunija, kur šāda sistēma darbojas jau daudzus gadus.
Piektdienas rīts Bauskā bija mierīgs. Par to, ka saistībā ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīti tomēr ir bažas, ka temperamentīgie baušķenieki varētu atkal kaut ko izstrādāt, liecināja vien uzkrītoši daudzskaitlīga spilgti dzeltenās vestēs tērptu policistu klātbūtne Bauskas ielās – pirmām kārtām pie Mēmeles tilta un iepretim novada domei, kur šomēnes jau notikuši protesti, kā arī pie Tautas nama, kurā bija paredzēti pasākumi ar premjera piedalīšanos.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips, šodien tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovskis apliecināja, ka, lai saglabātu Bauskas slimnīcu kā neatliekamās palīdzības stacionāro ārstniecības iestādi, pašvaldība būtu gatava līdzfinansēt tās uzturēšanu. Tomēr pagaidām nav skaidrības ne par līdzfinansējuma apmēru, ne to, cik daudz naudas šim nolūkam varētu atvēlēt valsts.
Ja valsts pārvaldē ieviesīs vienotu atalgojuma sistēmu, premjera vai Valsts prezidenta algas – attiecīgi 1908 latu vai 2208 latu – nosakot kā augstākās, lielākie griezieni sagaida valsts sekretārus un citus augsta ranga ierēdņus.
Premjers Valdis Dombrovskis piektdien dosies uz Bausku, kur vēl nesen notika ļaužu protesti saistībā ar slimnīcas slēgšanu. Tomēr atsevišķa tikšanās ar Bauskas iedzīvotājiem, kā iepriekš solīts, premjeram oficiālajā darba kārtībā nav paredzēta.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) brīdinājumu, ka novembrī un decembrī pat neatliekamā medicīniskā palīdzība var būt tikai par maksu, Veselības ministrija nenoliedz, jo naudas šim periodam tiešām vairs neesot.
Populārākie politiķi Latvijā ir Ventspils mērs Aivars Lembergs un Rīgas mērs Nils Ušakovs, liecina laikraksta Čas rīcībā esošie pētījumu centra SKDS dati. Turklāt A. Lembergs popularitātes ziņā priekšā ir ar salīdzinoši lielu atrāvienu.
Arī Ogrē līdzīgi kā Bauskā šobrīd briest protesti slimnīcas dēļ. Šodien slimnīcas darbinieku sapulcē izskanējuši viedokļi, ka vajadzētu bloķēt Daugavpils šoseju ar slimnīcas gultām, vai arī rīkot citas aktivitātes, kas pievērstu uzmanību tam, ka no novembra valsts vairs neplāno finansēt pat neatliekamo palīdzību.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības rīcībā nonākusī informācija liecina, ka Latvijas slimnīcas saņēmušas rakstisku brīdinājumu par valsts finansējuma pārtraukšanu pēc 31.oktobra.
Bērniņa gaidīšana vecākiem ir saistīta ne tikai ar lielām cerībām, bet bieži arī ar lieliem satraukumiem – vai viss būs labi, vai mazulis būs vesels, vai dzemdības noritēs viegli. Dzemdību nodaļu slēgšana vairākos reģionos šo satraukumu tikai pastiprinājusi.
Lai arī finanšu ministrs Einars Repše neatsakās no savas pārliecības, ka labākais risinājums papildu naudas iegūšanai veselības nozarē šobrīd būtu obligātās apdrošināšanas ieviešana, un par to, gan citā variantā, runā arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, patlaban virsroku guvusi Veselības ministrijas pozīcija, šādu risinājumu noraidot.
Saeimas deputāti ar 45 balsīm "par" šodien atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz dzīvnieku kaušanas iespēju atbilstoši reliģiskajām tradīcijām.
Protestējot pret Saeimas lēmumu veikt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz dzīvnieku kaušanas iespēju atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, šorīt pie Saeimas pulcējušies aptuveni 100 piketētāju, kuriem ir nepieņemamas atsevišķas dzīvnieku kaušanas metodes.
Atzīstot nepieciešamību rīkot atklātas diskusijas par valdības lēmumiem, kā tas bija iecerēts otrdien Valsts prezidenta Valda Zatlera sasauktajā valdības sēdē, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un politisko notikumu analītiķi norāda, ka šādam pasākumam tomēr vajadzētu būt pārdomātākam.
Kamēr Veselības ministrija uzsver to, cik daudz štatu reorganizācijas rezultātā samazināts pārvaldes institūcijās, tostarp aģentūrās, ietaupot valsts līdzekļus, valsts slimnīcu administrācija augusi. Turklāt arī uz tā rēķina, ka darbā tiek paņemti likvidēto aģentūru darbinieki.
No šodienas Veselības ministrija ievērojami samazinājusi departamentu un darbinieku skaitu. Vienpadsmit departamentu vietā tagad būšot četri, bet darbinieku skaits samazināts no līdzšinējiem 155 uz 89, kas ir par 66 darbiniekiem mazāk.
Lai arī Ministru kabinets (MK) atbalstījis valsts apmaksāto plānveida endoprotezēšanas operāciju atjaunošanu, šogad šim mērķim atvēlot 400 000 latu, pagaidām nav zināms, kad operācijas tiks atsāktas.
Vairākās slimnīcās, piemēram, Krāslavā, Alūksnē, Talsos un citviet, kurās valsts bija nolēmusi diennakts stacionāro palīdzību vairs neapmaksāt, tā tomēr vismaz daļēji tiks saglabāta. To ļāvusi apvienību izveidošana ar citām ārstniecības iestādēm, uz ko iepriekš mudināja Veselības ministrija.
Veselības ministrija joprojām neatkāpjas no prognozes, ka novembrī un decembrī finansējums būs beidzies ne tikai plānveida veselības aprūpei, ko praktiski nevienā slimnīcā vairs nesniedz jau no vasaras vidus, bet arī neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
Veselības ministrijas speciālisti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šodien atkārtoti uzsvēra, ka papildus nepieciešamais finansējums nozarei šogad ir 44,8 miljoni latu, uz ko finanšu ministrs Einars Repše atbildēja, ka tas nav iespējams.
Veselības ministrija plānojusi tiešās pieejamības ārstu – speciālistu loku. Tas nozīmē, ka bez ģimenes ārsta nosūtījuma, saņemot valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus varēs doties pie bērnu ķirurga, pediatra un acu ārsta, informēja veselības ministre Baiba Rozentāle.