Saeimas deputāti ar 45 balsīm "par" šodien atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz dzīvnieku kaušanas iespēju atbilstoši reliģiskajām tradīcijām.
"Par" grozījumiem balsoja 45 deputāti, "pret" 40, bet atturējās divi.
Deputāte Ina Druviete (PS) debatēs norādīja, vai mēs tiešām glābsim Latvijas ekonomiku, vienlaikus pazeminot mūsu morālās un ētiskās vērtības. Deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK) debatēs norādīja, ka uzņēmējs bankrotēs, ja neļausim viņam kaut lopiņus pēc necilvēcīgām metodēm, "nu ir atrasts brīnumlīdzeklis, kausim kaķus, suņus, sūtīsim uz Ķīnu. Tur suņus ēd, uzņēmējdarbību attīstīsim un no tribīnes teiksim, ka glābjam ekonomiku".
Deputāte Inese Šlesere (LPP/LC) norādīja, ka piedāvātie grozījumi ir bez pamatojuma un izvērtējuma. "Nav pamatojums šādai uzņēmējdarbībai, par paredzamo valsts labumu no šādas dzīvnieku nogalināšanas veida, ja tas vispār ir iespējams. Ja tas ir vispār iespējams starp iedzīvotājiem būtisku ētikas normu pārkāpumu un iespējamo ekonomisko labumu."
Savukārt deputāts Ābiķis (TP) sašutis vaicāja, vai tas, ka aitu vai liellopu aizvedīs no Jēkabpils 60 kilometrus uz dienvidiem Lietuvā un nokaus tur, vai viņš cietīs mazākas mokas. "Tā starpība būs tikai tāda, ka viņu nokaus tur, nevis Latvijā, un lietuviešu uzņēmējs nomaksās nodokļus, par kuriem varēs uzturēt mūzikas un mākslas skolas, bet to neizdarīs uzņēmējs šeit Latvijā."
Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) norādīja, ka daudzi Latvijas zemnieki jūt līdzi saviem lopiņiem, lai arī viņiem pašiem ir mājās gan karbonāde, gan speķītis ar vārdu. "Es šeit zālē zinu dažu cilvēku, kuram mājās ir sunītis ietērpts biksītēs, apčubināts, aprūpēts un droši vien katra mazākā nelaime sunītim tiek novērsta, vedot viņu pie vetārsta, un tagad tas pats cilvēks mēģina pārliecināt, ka vishumānākais veids, kā nokaut lopu, ir vienkārši bez apdullināšanas viņam pārgriezt rīkli," sacīja Līdaka.
Pret šiem grozījumiem šodien pie Saeimas piketēja vairāk nekā 200 cilvēku. Piketētāji turēja rokās plakātus, kuros prasīja likumprojekta sabiedrisko apspriešanu, sagatavotos likuma grozījumus sauca par ''mežoņu likumu''.
Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus dzīvnieku aizsardzības likumā, kas turpmāk ļaus Latvijā kaut dzīvniekus atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām.
Likuma grozījumi paredz, ka kaušanu drīkstēs veikt, ievērojot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tikai šim nolūkam aprīkotās kautuvēs ar dzīvnieku fiksēšanu, kā arī būs jāpiedalās veterinārārstam.
Šādas prasības ir jau arī pašlaik kautuvēs, kur notiek tradicionālā gaļas ieguve.
Līdz šim Latvijā un vēl trijās Eiropas Savienības (ES) valstīs nebija atļauta dzīvnieku gaļas ieguve atbilstoši reliģisko organizāciju tradīcijām.
Patlaban likumā noteikts, ka lauksaimniecības dzīvnieku atļauts nokaut, izmantojot pirmskaušanas apdullināšanu, izņemot ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku un brīvās turēšanas sistēmā turētu gaļas šķirnes liellopu.
Lai varētu palielināt kautuvju jaudu, kā arī eksportēt produkciju uz valstīm, kur ir citādas reliģisko kopienu tradicionālās gaļas ieguves metodes, likumā tiks ierakstīts, ka lauksaimniecības dzīvnieku drīkst nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.
Lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu, drīkstēs nokaut kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.
Likuma grozījumi tika sagatavoti, atbalstot atsevišķu uzņēmēju vēlmi ļaut dzīvniekus nogalināt atbilstoši islāma tradīcijām, jo kāda privātfirma vēlas Latvijā ražot liellopu un jēra gaļas pelmeņus un eksportēt uz Zviedriju.