Veselības ministrija joprojām neatkāpjas no prognozes, ka novembrī un decembrī finansējums būs beidzies ne tikai plānveida veselības aprūpei, ko praktiski nevienā slimnīcā vairs nesniedz jau no vasaras vidus, bet arī neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
Tomēr Finanšu ministrijā uzsver – papildu finansējuma prasītajā apmērā nebūs.
"Par to pat var nesapņot!" sacīja finanšu ministrs Einars Repše (JL). Pēc viņa teiktā, ir atkārtoti jāpārskata finanses nozares iekšienē – "kaut vai atalgojuma līmenis slimnīcu direktoriem ir ļoti augts", viņš norādīja. Viņš gan arī piebilda, ka neliels papildinājums šīs nozares budžetam varētu būt, kas jau esot pārrunāts ar ministriju. Taču ne viņš, ne veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) neatklāja ne šīs iespējamās summas apmēru, ne avotu.
Taču tie noteikti nebūs 44,8 miljoni latu, kas saskaņā ar ministrijas aprēķiniem ir tā summa, kas nepieciešama neatliekamās palīdzības nodrošināšanai novembrī un decembrī, kā arī jau iekrāto parādu nosegšanai, jo palīdzība jau tā līdz šim tikusi sniegta vairāk, nekā pieļauj valsts kvotas. Arī tagad nodrošinātajā apjomā neatliekamā palīdzība esot pieejama tikai tādēļ, ka premjers Valdis Dombrovskis (JL) un Finanšu ministrija bija devuši atļauju jau tagad tērēt novembra un decembra finansējumu, pārceļot finanšu plūsmas.
Kas notiks tālāk, pašlaik atbildes nav. E. Repše uzskata, ka papildu nauda medicīnai meklējama privātajā sektorā – proti, ieviešot obligāto apdrošināšanu, kā tas ir auto apdrošināšanas gadījumā. Tur, pēc viņa teiktā, šī sistēma strādājot ļoti labi. Tomēr tam nekādā gadījumā nepiekritīšot veselības ministre B. Rozentāle. Tas cilvēkiem nozīmētu papildu nodokli vai maksājumu citā veidā, ko šajā krīzes laikā nevarot atļauties.
Neliels atspaids veselības nozarei būs tā sauktā sociālā drošības spilvena nauda, par kuru vakar lēma valdība un kas tiek lēsta 8,2 miljonu apmērā. Taču neatliekamo palīdzību tas neglābs, jo tiešā veidā slimnīcām šī nauda novirzīta netiks. Paredzēts, ka no tās trūcīgajām personām atmaksās līdzmaksājumus par kompensējamo zāļu iegādi, kā arī pacienta iemaksas par atsevišķiem pakalpojumiem, piemēram, dienas stacionāros. Tāpat varētu tikt kompensētas pacientu iemaksas dienas stacionāros pacientiem ar garīgām saslimšanā, Neatkarīgajai atzina veselības ministre. Tiesa, arī par to galīgas skaidrības nav, jo valdībā lemtajam šobrīd ir slepenības zīmogs.
Par labu veselības nozares finansējuma pieaugumam nerunā arī tas, ka premjera un finanšu ministra pārstāvētā partija Jaunais laiks ar aizdomām skatās uz šo nozari kā Tautas partijas pārvaldītu. Bet abu partiju starpā valda nopietnas nesaskaņas, kas bieži vien liedzis konstruktīvu dialogu arī par veselības nozari. Jāatgādina, ka abpusēji asi viedokļi nereti izteikti ar preses mediju starpniecību, bet savstarpējas izskaidrojošas sarunas izpalikušas.
Noprotams, ka asas diskusijas būs arī nākamā gada budžeta sakarā, kur nozarei naudas izteiksmē tiek solīts vismaz par 45 miljoniem latu mazāk, nekā bijis šogad, kad jau tā bija jāpiedzīvo dramatisks medicīnisko pakalpojumu pieejamības kritums. Bažas ministrijā radījusi arī Finanšu ministrijas pārstāvju teiktais, ka nozarei solītais finansējums 3,4% apmērā no IKP jārēķina kopā ar sociālās drošības spilvena naudu. Līdz šim Veselības ministrija rēķinājās, ka tā būs papildu atbalsts. Arī par to gan galīgas skaidrības nav un oficiāli lēmumi nav pieņemti.