Medicīnas iekārtas slimnīcās stāv kā muzejā

Medicīniskās aparatūras iegādei nav bijis pārraudzības un tuvākajā laikā arī nebūs. Treknajos gados slimnīcu bruņošanās sacensība ritēja pilnā sparā – kam labāka un dārgāka medicīniskā aparatūra, tam iespējas piesaistīt vairāk pacientu, attiecīgi slimnīcai vairāk naudas.

Lai arī jau bija gatavs māsterplāns, kurā noteikts, kāds statuss kurai slimnīcai būs nākotnē, tas maz tika ņemts vērā. Iekārtu iegādi, kuras nereti maksā simtiem tūkstošu latu, valsts līmenī neviens nekoordinēja un pat deva valsts galvotus kredītus ar laiku reorganizējamām ārstniecības iestādēm. Turklāt slimnīcas cerēja – ja izdosies iestādi strauji attīstīt un pierādīt, ka tā var sniegt augstāka līmeņa pakalpojumus, no māsterplānā ierakstītā likteņa izdosies izvairīties. Lielākoties neizdevās. Turklāt finanšu griezieni veselības aprūpei veicinājuši situāciju, ka iekārtas apput arī pārējās slimnīcās un stāv nelietotas – gluži kā muzeja eksponāti.

Liela daļa aparatūras pirkta par valsts un pašvaldību kredītiem, tāpēc lielākās bažas tagad ir, vai tās netiks lēti privatizētas. Aprēķinu, cik daudz valsts un pašvaldību līdzekļu tajā ieguldīts, vispār nav, arī par kredītiem precīzu ziņu nav. Piemēram, kredīti, kurus galvojusi valsts, esot paredzēti slimnīcu infrastruktūras attīstībai, kas ietver arī medicīniskā aprīkojuma iegādi. Taču tas esot katras slimnīcas ziņā, Neatkarīgajai norādīja Veselības ministrijā. Savukārt, cik daudz par tām parādā ir pašvaldības, neviens nav skaitījis.

Plāna nav

Neviens valsts līmenī arī nedomā uzraudzīt, kas likvidētajās un reorganizētajās slimnīcās ar aparatūru notiks, kur to liks, kā pārdalīs. "Aparatūra ir ārstniecības iestāžu īpašums, un attiecīgi īpašnieks arī lems, ko darīt ar slimnīcai vairs nederīgu īpašumu. Atbildība ir jāuzņemas arī pašvaldībām," Neatkarīgajai skaidroja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. Neesot gan gluži tā, ka medicīniskās iekārtas varot pazust bez pēdām. "Ja ierīce tiek norakstīta un utilizēta, tad ārstniecības iestāde iesniedz pieteikumu noņemšanai no uzskaites un ierīce tiek izņemta no datu bāzes LATmed. Ja ierīcei mainās valdītājs, tā tiek pārņemta ar jau esošajiem dokumentiem, un jaunais īpašnieks to pārreģistrē," Veselības statistikas un medicīnisko tehnoloģiju aģentūrā skaidroja medicīnisko ierīču uzskaites un negadījumu nodaļas vadītāja Nellija Kangare. Piemēram, Austrumu slimnīcai pievienotā Diagnostikas centra ierīces pārreģistrētas uz Austrumu slimnīcas vārda.

Gaida, ja nu noderēs

Lielākoties īpašnieki pagaidām no iekārtām tikt vaļā nesteidz, Neatkarīgajai apgalvoja ārstniecības iestādēs un pašvaldībās. "Es tiešām ceru, ka atgriezīsies labie laiki," jautāts, ko, piemēram, Limbažu slimnīca darīs ar savām modernajām iekārtām, sacīja tās vadītājs Juris Atstupens. Visas domas tagad esot vien par to, kā nosargāt gan iekārtas, gan telpas. "Palēnām, bet pagaidām tas izdodas," viņš teica. Slimnīcā tik un tā vietām esot gandrīz kā muzejā – pilnīgs tukšums un klusums. Izdzīvot mēģinot uz maksas pakalpojumu rēķina, un slimnīcā ir aprūpes nodaļa ar valsts finansējumu. Beidzot ir atļauts arī dienas stacionārs, kuram piešķirta papildu nauda. "Katrā ziņā operāciju skaitu varēsim dubultot un varbūt pat trīskāršot," rēķināja J. Atstupens. Līdz šim nedēļā bijušas septiņas astoņas operācijas.

Pacientu skaita pieaugumu slimnīcā saista arī ar to, ka varēs saglabāt reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļu. Tādējādi šīm vajadzībām nepieciešamo aparatūru slimnīcā vēl noslogo. "Nezinu, kas būs ar dzemdību nodaļas aprīkojumu. Bija doma par maksas dzemdībām, bet diez vai. Varbūt iekārtas varēs kādam izīrēt vai pārdot," sprieda J. Atstupens. Tomēr viņš šaubījās, vai tas būs viegli: "Neviens jau īsti neprasa. Tādas slimnīcas slēdz daudz, nākotne nav zināma.""

"Nekas netiks nodots vai atdots. Ja tiks, tad tikai pārdots," par iekārtu tīkotāju trūkumu nešaubījās Rīgas 1. slimnīcas direktors Andrejs Pavārs. Viņš gan par to runā ar smagu sirdi, un pagaidām 1. slimnīcā viss vēl stāv uz vietas. Dati par iekārtu skaitu, veidu un lietojumu tiekot apkopoti, lai redzētu, kas var noderēt pašiem un kas vairs nebūs vajadzīgs. Turklāt tās aparatūras pārdošana, kas ir dārgāka par 100 tūkstošiem latu, jāsaskaņo ar Rīgas domi. Situāciju apgrūtinot tas, ka Veselības ministrija tā arī nav viesusi skaidrību, kas ar slimnīcu notiks. Ir ziņas, ka no 1. janvāra valsts tajā neapmaksās neko, bet oficiālu lēmumu nav.

Valsts vietā – Rotari

Ar iekārtu pārdošanu nogaida arī tās slimnīcas, kuras slēgšanas vilnis skāra jau pavasarī, kad par ambulatorajām ārstniecības iestādēm pārprofilēja 13 mazos stacionārus. Aucē Neatkarīgajai pastāstīja, ka vēl tiek cerēts uz Rotari kustības atbalstu, kas slimnīcas uzturēšanā daudz ieguldījusi arī līdz šim. 2003. gadā ar Rotari gādību tika renovēta ēka un aprīkota ar dažādām iekārtām, kas sagādātas no Amerikas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Kanādas un citām vietām. Nesen bijusi tikšanās ar Rotari pārstāvi, tagad tiek gaidīta atbilde. Auces novada priekšsēdētājs Gints Kaminskis atzina, ka tieši tāpēc "šobrīd aparatūra tiek saudzēta". "Kamēr nav skaidrs, vai te būs sociālais dienests, doktorāts vai telpas ģimenes ārstiem, aparatūra stāv slimnīcā," viņš sacīja.

Nepārraudzīti arī turpmāk

Kaut gan situācija ar sagādātajām, bet tagad liekajām medicīniskajām iekārtām ir juceklīga, Veselības ministrija arī turpmāk neplāno ierīču iegādi noteikt no augšas. Slimnīcas ir kapitālsabiedrības, kas pašas pieņem saimnieciskus lēmumus. Ministru kabineta noteikumi par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību nosakot ārstniecības iestāžu sarakstu, kurās tiek pirkti ambulatorie un stacionārie pakalpojumi. Tādējādi iestāžu vadība, vadoties no finanšu iespējām un šiem noteikumiem, varot plānot iespējamos tēriņus, arī nepieciešamās medicīniskās aparatūras iegādei, sacīja O. Šneiders. Iepriekš gan tika apsvērta iecere, ka jaunveidojamais Ekonomikas centrs varētu nodarboties arī ar medicīnisko ierīču iegādes izvērtējumu konkrētā ārstniecības iestādē. Tomēr vismaz tuvākajā laikā stingras pārraudzības nebūs.

***

UZZIŅAI

Medicīnas ierīču datu bāzē reģistrētas 16 949 ierīces

- Būtiskākās no tām:

Ierīces nosaukums Skaits

Rentgendiagnostikas iekārtas 367

Citas rentgeniekārtas (tai skaitā osteodensitometri) 18

Magnētiskās rezonanses iekārtas 16

Anestēzijas inhalācijas narkozes ierīces 190

Datortomogrāfijas iekārtas 58

Angiogrāfijas iekārtas 9

Mamogrāfijas iekārtas 41

Lineārie paātrinātāji (distances vai ārējās apstarošanas iekārtas) 8

Brahiterapijas iekārtas 2

- Citas ārstnieciskās iekārtas jonizējoša starojuma vai radioaktīvu vielu lietošanai: gamma kameras 5

Avots: VSMTA