Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) brīdinājumu, ka novembrī un decembrī pat neatliekamā medicīniskā palīdzība var būt tikai par maksu, Veselības ministrija nenoliedz, jo naudas šim periodam tiešām vairs neesot.
Tomēr Veselības ministrijai notiekot sarunas ar Finanšu ministriju par nepieciešamo papildu naudu, tāpēc teikt, ka naudas tiešām nebūs, esot pāragri.
Trauksmi sāka celt arodbiedrība, jo Latvijas slimnīcas saņēmušas jaunos līgumus ar valsti par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kuros skaidri un gaiši rakstīts, ka finansējums neatliekamajai palīdzībai novembrī un decembrī ir nulle. Tas savukārt nozīmē, ka arī par neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientam būtu jāmaksā pašam. Slimnīcu vadība ir neizpratnē, un, piemēram, Ogrē mediķu sapulcē pat izskanējis aicinājums rīkot protestus, līdzīgi kā Bauskā, bloķējot šoseju.
Neatliekamās palīdzības nesniegšana būtu arī pretrunā ar Satversmi. Tajā rakstīts: "Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu." Tāpēc arodbiedrība aicinājusi valsts augstākās amatpersonas nekavējoties rīkoties un piešķirt veselības aprūpei papildu naudu. Ja būšot nepieciešams, LVSADA ir gatava atkārtoti sniegt tās rīcībā esošo informāciju par vēlamo papildu finansējuma apjomu un avotiem, jo lēmumu par papildu finansējuma nepieciešamību veselības aprūpei šogad jau pieņēmusi Nacionālā trīspusējās sadarbības padome.
Ne Veselības ministrijā, ne Finanšu ministrijā Neatkarīgajai gan vēl nevarēja sniegt konkrētas ziņas, vai un cik daudz naudas veselības aprūpei varētu piešķirt. Finanšu ministrija pašlaik gatavojot atbildes vēstuli Veselības ministrijai par iespējamajiem risinājumiem attiecībā uz VM pieprasīto finansējumu. Taču valdībai vēl šis jautājums jāizskata, un tas varētu notikt līdz septembra beigām. Jāatgādina, ka līdz šim ministrija prasījusi 45 miljonus latu, lai varētu nodrošināt neatliekamo palīdzību līdz gada beigām, bet finanšu ministrs Einars Repše paziņojis, ka par tādu summu varot pat nesapņot. Veselības ministrijā gan ar cerībām vēl skatās, ka E. Repše nav strikti teicis, ka papildu finansējuma veselības aprūpei nebūs vispār.
Kamēr rit sarunas, jaunajos līgumos ar slimnīcām datos par finansējuma apjomu palikšot nulle. "Mēs nevaram uzņemties lielākas saistības, kā mums atļauj budžets," Neatkarīgajai sacīja ministrijas pārstāve Egita Pole, un tas izskaidrots arī slimnīcu vadītājiem. Viņa gan norādīja, ka papildu atspaids būs finansējums mājas aprūpei, kas piešķirts no sociālā drošības spilvena naudas.
Tāpat viņa uzsvēra, ka finanšu problēmas attiecas uz neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās. Neatliekamās palīdzības dienestam un ātro brigādēm, kas tajā vēl nav iekļautas, ir atsevišķs līgums par finansējumu, un tas nav beidzies. "Tādējādi neatliekamās palīdzības brigāžu apmaksai finansējuma nosacīti pietiek, jo tā bija viena no tām jomām, kur mēs nemazinājām, pasakot, ka brigādēm jābūt," skaidroja E. Pole. Tas nozīmē, ka ātrie vēl varēs izbraukt, sniegt palīdzību uz vietas un, ja nepieciešams, nogādāt slimnīcā. Taču, uz ko pacients varēs cerēt tur, gan atkarīgs no gaidāmajiem lēmumiem par papildu naudu.