Eksperti uzteic valdības ārkārtas sēdes atklātību, bet neredz rezultātu

Atzīstot nepieciešamību rīkot atklātas diskusijas par valdības lēmumiem, kā tas bija iecerēts otrdien Valsts prezidenta Valda Zatlera sasauktajā valdības sēdē, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un politisko notikumu analītiķi norāda, ka šādam pasākumam tomēr vajadzētu būt pārdomātākam.

Otrdien ziņojumi bijuši gari, informācijas bijis daudz, bet trūcis galvenā – rezultāta. Tomēr tas vien, ka šāda atklāta, sabiedrībai pieejama diskusija notikusi, vērtējams pozitīvi, jo ļāvis ielūkoties valdības darbā un iegūt priekšstatu, kas ir padarīts konkrētās jomās un ko plānots darīt.

***

VIEDOKĻI

Andris Runcis, politologs:

– Ikvienai Ministru kabineta sēdei, kuru Valsts prezidents sasauc, lai pārrunātu kaut kādus konkrētus jautājumus, ir jēga, un es nedomāju, ka tā ir tikai Zatlera zīmēšanās. Tā nav zīmēšanās. Tas, ka te daži ir teikuši, ka Zatleram vajadzēja nākt ar konkrētu piedāvājumu – tad jau jāatlaiž visi ministri, un viens pats Zatlers lai sāk strādāt. Tas, ka bija lēmumi, par ko prezidents nezināja, ir normāli, jo Zatlers jau nevar sekot visiem lēmumiem visos posmos.

Cilvēkiem bija iespēja izsekot, kas ir un ko plāno darīt. Ja ir vēlēšanās kaut ko kontrolēt, tad tāda iespēja ir dota gan sabiedrībai, gan žurnālistiem.

Arnis Kaktiņš, sociologs:

– Šobrīd Ministru kabineta darbs un lēmumi saistībā ar nākamā gada budžeta izveidi lielā mērā ir atslēga uz to, kas Latvijā notiks šā gada atlikušajos mēnešos un nākamgad. Vai Latvija turpinās saņemt aizdevumus? Vai uzņēmēju un investoru iespējas Latvijā turpinās pasliktināties vai uzlaboties? Un tā tālāk. Šādā kontekstā prezidenta vēlme pasteidzināt Ministru kabinetu patiešām atbildīgi pieiet un risināt šos uzdevumus ir vērtējama atzinīgi.

Nav nekāda pamata domāt, ka prezidents būtu sācis rīkoties antikonstitucionāli un ar kādām antikonstitucionālām metodēm ieviest sev pieņemamu kārtību valstī. Viss, ko prezidents var, ir sasaukt sēdi un parunāt – ar cerību, ka viņā kāds ieklausīsies.

Pēteris Krīgers, Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs:

– [Premjera] Dombrovska kunga vērtējums šai sēdei patiesībā bija visprecīzākais – tas bija šovs. Vienīgais, tā kā man ir arī režisora izglītība, es varu teikt, ka tas bija režisēts ļoti neveiksmīgi, bija pārāk garš, sadrumstalots un haotisks. Un šova beigās izpalika rezultāts. Es tik vien uzzināju, ka mūsu izglītības sistēma ir pati labākā pasaulē un ka veselības aprūpe ir ļoti pieejama cilvēkiem. Tikai nezin, ko tā tauta protestēja... Valdībai tomēr radās arī atklāsme, ka nodarbinātība varētu būt prioritāte, un arī tas jau, protams, bija labi. Tikai jāskatās, vai tam sekos reāli darbi.

Neapšaubāmi, šādi pasākumi būtu nepieciešami. Un tos pat nevajadzētu sasaukt prezidentam, valdība pati to varētu darīt. Taču – pa atsevišķiem blokiem. Tad arī ministru attieksme droši vien būtu citāda, un viņi tur negulētu ar nelaimīgiem ģīmjiem septiņas stundas. Tad tiešām varētu nākt ar konkrētiem priekšlikumiem, nebūtu pusvārdos laika trūkuma dēļ viss jāpasaka.

Mārcis Auziņš,

Latvijas Universitātes rektors*:

– Man par šo sēdi ir dalītas jūtas. Es no tās biju gaidījis ko vairāk. Es, protams, varu saprast mērķi, sasaucot šo sēdi. Tie varētu būt divi – parādīt valdības plānus, lai mēs kā sabiedrība saprastu tos no pirmām rokām, redzētu Ministru prezidenta un ministru viedokļus un programmas. Otrs – saasināt Ministru kabineta uzmanību uz tiem jautājumiem, kas viņam [prezidentam] šķiet aktuāli un svarīgi. Taču sēdē kārtējo reizi dzirdējām daudz analīzes un skaitļu. Neesmu pārliecināts, ka tur bija daudz jaunas informācijas. Tas, kā pietrūka konkrētajā situācijā, – ko darīt? Man kā Latvijas pilsonim šķiet, ka pietrūkst konkrēta plāna, kā šajos turpmākajos mēnešos dzīvot un ko darīt.

*Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā