Vairākās slimnīcās, piemēram, Krāslavā, Alūksnē, Talsos un citviet, kurās valsts bija nolēmusi diennakts stacionāro palīdzību vairs neapmaksāt, tā tomēr vismaz daļēji tiks saglabāta. To ļāvusi apvienību izveidošana ar citām ārstniecības iestādēm, uz ko iepriekš mudināja Veselības ministrija.
Oficiāli apvienības gan vēl nav izveidotas, taču 13 pašvaldības, kas ir šo slimnīcu īpašnieki, tādu nodomu ir apstiprinājušas. Saskaņā ar Veselības ministrijas ziņām pagaidām tiks veidotas piecas šādas slimnīcu apvienības, kuras sāks darbību pēc to reģistrācijas Komercreģistrā. Ierobežotā veselības aprūpes budžeta dēļ slimnīcu apvienību veidošana ļaušot racionāli izmantot ārstēšanai paredzētos finanšu līdzekļus, ļaujot apvienībām sadalīt sniegto pakalpojumu klāstu atbilstoši iestāžu tehnoloģiskajam un ārstu speciālistu nodrošinājumam. Šīm apvienībām turklāt paredzēts no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem novirzīt finansējumu sešu miljonu latu apmērā kā papildu atbalstu iestāžu infrastruktūras attīstībai. Kā norāda Veselības ministrija, paredzēts, ka katra apvienībā ietilpstošā slimnīca varēs pretendēt uz finansējuma apmēru līdz 500 000 latu.
Galīgas skaidrības par slimnīcu likteni apvienībā un to, kuri ārstniecības profili tiks saglabāti un kuri ne, gan vēl nav, jo vēl turpinās sarunu un plānošanas process. Taču zināms, ka, piemēram, Krāslavā plānots atjaunot terapijas, neiroloģijas, traumatoloģijas, ķirurģijas, intensīvās terapijas un uzņemšanas nodaļas darbību, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu 24 stundas diennaktī, kā vietā ministrija gribēja atstāt tikai traumpunktu. Iepriekš slimnīcā tika atlaisti 120 darbinieku, un lielākajai daļai no viņiem būšot iespēja atgriezties.
Jāpiebilst gan, ka vairākām slimnīcām, kurām arī no 1. septembra noteikts aprūpes slimnīcas statuss, apvienības, lai saglabātu līdzšinējo pakalpojumu līmeni, tā arī nav izdevies izveidot, lai gan sarunas bijušas. Tā, piemēram, apvienoties ar Aizkraukles slimnīcu nepiekrita Jēkabpils slimnīca. Bet Bauskas slimnīcai ne ar ko beidzās sarunas ar Jelgavas slimnīcu. Skeptiskus slimnīcu un pašvaldību pārstāvjus darīja fakts, ka divu nabadzīgu slimnīcu apvienošana jau tāpat neko nedos; tikai sāksies iekšēja cīņa par resursiem savā starpā.
Neraugoties uz pašu slimnīcu cīņu par pastāvēšanu, no Veselības ministrijas un valdības puses jautājums par slimnīcām kopumā nepieciešamo finansējumu gan joprojām nav atrisināts. Valsts apmaksāto plānveida palīdzību neviena slimnīca nesniedz jau kopš vasaras vidus, bet novembrī, decembrī iedzīvotāji var palikt arī bez neatliekamās palīdzības.
***
UZZIŅAI
Slimnīcu apvienības, kuras sāks darbību pēc to reģistrācijas Komercreģistrā:
• Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas un Līvānu slimnīcas apvienība
• Cēsu rajona slimnīcas, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas, Limbažu slimnīcas un Rīgas rajona slimnīcas apvienība
• Daugavpils reģionālās slimnīcas, Preiļu slimnīcas un Krāslavas slimnīcas apvienība
• Vidzemes slimnīcas un Alūksnes slimnīcas apvienība
• Ventspils slimnīcas un Talsu slimnīcas apvienība
(Izceltas tās slimnīcas, kuras bija paredzēts no 1. septembra pārveidot par aprūpes slimnīcām vai ambulatorās palīdzības centriem)
Avots: Veselības ministrija