Piektdienas rīts Bauskā bija mierīgs. Par to, ka saistībā ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīti tomēr ir bažas, ka temperamentīgie baušķenieki varētu atkal kaut ko izstrādāt, liecināja vien uzkrītoši daudzskaitlīga spilgti dzeltenās vestēs tērptu policistu klātbūtne Bauskas ielās – pirmām kārtām pie Mēmeles tilta un iepretim novada domei, kur šomēnes jau notikuši protesti, kā arī pie Tautas nama, kurā bija paredzēti pasākumi ar premjera piedalīšanos.
Lai runā premjers
Tiesa, to, ka cilvēki tomēr nav samierinājušies ar slimnīcas slēgšanu un citām problēmām un vajadzības gadījumā plašākām sanākšanām var pulcēties atkal, vēlāk tomēr varēja manīt. Savās rokās baušķenieki ņēma konferences Korupcijas apkarošana. Eiropas pieredze saturiskos grožus, kurā līdz ar virkni citiem politiķiem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi piedalījās arī valdības vadītājs. Tā kā atsevišķa tikšanās ar Bauskas iedzīvotājiem V. Dombrovskim ieplānota nebija (rīta agrumā viņš bija ticies vien ar novada deputātiem), iespēju uzdot viņus interesējošus jautājumus ļaudis atrada tajā un diskusijā par konferences oficiālo tēmu pārāk dziļi neielaidās. Turklāt, pēc norādes, ka premjeram nav daudz laika, cilvēki palika īpaši nemierīgi, it sevišķi, ja ar kādu garāku runu aizrāvās kāds cits no uzaicinātajiem konferences dalībniekiem. Piemēram, kad Zaļo un zemnieku savienības politiķis Mārtiņš Roze, runājot par ekonomikas attīstības jautājumiem, cilvēku kņadu par dārgā laika tērēšanu kādu laiku centās ignorēt, ļaudis atļāvās rādīt uz pulksteni un ar aplausiem runu apturēt. Bet, kad par baušķeniekiem tik aktuālo slimnīcas saglabāšanas jautājumu bija runājis Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kurš vienlaikus ir arī premjera padomnieks veselības jautājumos, viens no vīriem pikti noteica, lai Apinis apsēžas un ļauj runāt premjeram.
Neaplaupiet pensionārus!
Par slimnīcu tika runāts daudz. Taču tā nebūt nebija vienīgā problēma, kas satrauc cilvēkus un par kuru viņi grib runāt ar valdības vadītāju. Pirmā, kas novirzījās no konferences tēmas, bija kāda sirma kundze, kuru par uzdrīkstēšanos pajautāt asu un nepatīkamu jautājumu premjeram par pensiju mazināšanu, bet lielo algu saņēmēju saudzēšanu, un vēl mudinājumu: "Izbeidziet vienreiz laupīt pensionārus!" zāle atbalstīja ar ilgiem un skaļiem aplausiem. V. Dombrovskis uz to apsolīja, ka 2010. gadā pensijas mazinātas netiks. Taču viņš arī atzina, ka situācija sociālajā budžetā kopumā tomēr esot nepatīkama, jo treknajos gados budžeta deficīta segšanai tērēts sociālā budžeta uzkrājums.
Tāpat tika skartas citas tēmas – starptautiskais aizdevums, problēmas banku sektorā, šķēršļi uzņēmējiem. Un, lai arī daudz kas palika neizrunāts, tas, ko premjers bija teicis un solījis, tika likts aiz auss un vismaz mazliet deva līdz šim trūkušo drošības sajūtu.
"Par pensijām apsolīja, ka nesamazinās. Par slimnīcu apsolīja," ieguvumus no tikšanās pēc pasākuma Neatkarīgajai uzskaitīja pensionāre Valija Bille. Viņa, tāpat kā viņas draudzenes Emīlija Strenčūne, arī pensionāre, un Ārija Kučinska – bibliotekāre, gan tomēr tā kā šaubījās, vai solījumi tiešām būs izpildāmi. "Bet tik un tā bija vismaz interesanti," piebilda Ā. Kučinska, nosmejot, ka premjers jau arī esot glīts un tīri labi patīkot. Kundzes arī sprieda, ka amatpersonām vajadzētu braukt biežāk. Strādājot bibliotēkā un parunājoties ar lasītājiem, Ā. Kučinska redz, ka ir daudzas lietas, kas cilvēkus satrauc, – tās pašas pensijas, darba vietu trūkums...
Vajag tikties
Arī baušķenieks Jānis Tamļūns piekrita, ka tikties ar valsts varas pārstāvjiem vajag. Un pat varbūt nav svarīgi, ka formāts bijis ieplānots cits un ne jau tūlītēji risinājumi tiks atrasti. "Labāk, ka tās tikšanās ir kaut vai tādas, nekā ka to vispār nav," viņš sacīja. Abās protesta akcijās Bauskā viņš piedalījies gan nav, jo sevi sauc par vientuļnieku. Bet uz šo pasākumu atnācis gan un arī par slimnīcu jautājumu premjeram uzdeva. "Es jau neesmu pilnvarots, bet pēc savas sajūtas varu pateikt, ka tā lieta ir jāturpina, kamēr rezultāts tiks panākts," viņš sacīja, vērtējot, vai baušķenieki būs samierinājušies vai tomēr par savu vēl cīnīsies.