Populārākais politiķis – Lembergs

© www.nra.lv

Populārākie politiķi Latvijā ir Ventspils mērs Aivars Lembergs un Rīgas mērs Nils Ušakovs, liecina laikraksta Čas rīcībā esošie pētījumu centra SKDS dati. Turklāt A. Lembergs popularitātes ziņā priekšā ir ar salīdzinoši lielu atrāvienu.

Kamēr N. Ušakova popularitātes reitinga punkti ir 14,4, A. Lembergam tie ir 37,2. Šis skaitlis veidojies no pozitīvā reitinga, atņemot negatīvo, piemēram, A. Lembergu pozitīvi novērtējuši 60,6% aptaujāto, bet negatīvi – 23,4%.

Turklāt, kā norāda Čas, viņa reitings ir labvēlīgs visā Latvijā. Piemēram, Rīgā viņu pozitīvi novērtējuši 56% aptaujāto, Vidzemē – 63%, Kurzemē – 53%, Zemgalē – 75%, bet Latgalē – 63%.

Jāpiebilst, ka vēl tikai diviem politiķiem – Pilsoniskās savienības līderiem Ģirtam Valdim Kristovskim un Sandrai Kalnietei – sabiedrības vērtējums kopumā ir pozitīvs. Pārējiem politiķiem un valsts amatpersonām kopējais reitings ir negatīvs.

Valsts prezidentam Valdim Zatleram tas ir mīnuss 0,5 punkti, Jaunā laika līderei Solvitai Āboltiņai – mīnuss 0,8, bet, piemēram, priekšvēlēšanu laikā popularitāti baudījušajam Rīgas vicemēram Aināram Šleseram (LPP/LC) – mīnuss 27,7. Viszemākā sabiedrības uzticība gan ir par valsts budžeta griezieniem atbildīgajam finanšu ministram Einaram Repšem, kuram reitings ir mīnus 46,1 reitinga punkts. Pozitīvi viņu novērtējuši tikai 20% aptaujāto, bet negatīvi – 66,3% aptaujāto.

Salīdzinoši liels negatīvais vērtējums ir arī Tautas partijas līderim Marekam Segliņam, ko devuši 52,5% aptaujāto, kamēr pozitīvi viņu novērtējuši tikai 19,5%. Interesanti, ka gandrīz līdzvērtīgas ir sadalījušās tās sabiedrības daļas, kas Valsts prezidentu vērtē pozitīvi un negatīvi, attiecīgi 40,7% un 41,2%.

Aptauja arī parādījusi, ka ir politiķi, par kuriem liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav dzirdējusi. Piemēram, par ekonomikas ministru Arti Kamparu nav dzirdējuši 28,1% aptaujāto, ZZS Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani – 22,6% aptaujāto, bet TB/LNNK līderi Robertu Zīli – 18,1%.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais