Kā viens no piemēriem diskusijās par nepieciešamību Latvijā nodokļu nomaksu saistīt ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu tiek minēta Igaunija, kur šāda sistēma darbojas jau daudzus gadus.
Sazinoties ar Igaunijas Sociālo lietu ministriju, Neatkarīgā noskaidroja, ka Igaunijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana tiešām jau daudzus gadus balstās uz apdrošināšanas sistēmu, kas saistīta ar iezīmētu nodokļa daļu veselības aprūpei. Taču atšķirībā no patlaban Latvijā apspriestā varianta, kurā iespēja saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus saistīta ar ienākuma nodokļa nomaksu, Igaunijā veselības apdrošināšanu finansē no darba devēju maksātā sociālā nodokļa daļas.
Veselības apdrošināšanas fonda Veselības ekonomikas departamenta vadītāja Trīna Habihta Neatkarīgajai pastāstīja, ka sociālais nodoklis Igaunijā ir 33% apmērā no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli. No tiem 20% tiek novirzīti pensijām, 13% – veselības apdrošināšanai. Tādējādi valsts spējot nodrošināt ļoti lielu medicīnisko pakalpojumu apjomu. Tā neapmaksājot tikai plastisko ķirurģiju, pieaugušo zobārstniecību, brilles un dažas citas programmas.
Tiesības saņemt valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus ir nodarbinātajiem, par kuriem maksāts šis nodoklis, kā arī bērniem līdz 19 gadu vecumam, pensionāriem, invalīdiem, studentiem līdz 24 gadu vecumam, kā arī tiem studējošajiem, kas ir vecāki, bet mācās pilna laika klātienē. Virknei sociālo grupu apdrošināšanas iemaksu sedz valsts, piemēram, vecākiem, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz trim gadiem, vienam no vecākiem, kurš nestrādā un kuriem ir bērns līdz astoņu gadu vecumam, vienam no vecākiem, ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, kas jaunāki par 19 gadiem, kā arī reģistrētajiem bezdarbniekiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un citiem.
To, kuri cilvēki ir maksājuši nodokļus un kuriem pienākas valsts budžeta finansētie veselības aprūpes pakalpojumi, ārstniecības iestādēs varot redzēt īpašās datu bāzēs. Ja pacients nav reģistrēts nevienā no atbrīvotajām kategorijām un darba devējs vismaz divus mēnešus par viņu ir pārtraucis maksāt sociālo nodokli, par medicīniskā aprūpe jāmaksā pašam. Igaunijā tādi esot aptuveni 5% iedzīvotāju – nestrādājošie darbaspējas vecumā, kas nav arī bezdarbnieku uzskaitē, tātad – nodokļu nemaksātāji. Viņiem gan tiekot nodrošināta no valsts budžeta apmaksāta neatliekamā palīdzība, kas ir tas minimums, ko sola nodrošināt arī nodokļu nemaksātājiem Latvijā, ja tiktu ieviesta līdzīga sistēma.
Diskusijas par jaunu veselības aprūpes apmaksas sistēmu Latvijā gan ir tikai sākuma stadijā. Viena no aktīvākajām šā jautājuma iniciatorēm deputāte Ingrīda Circene (JL) sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka šim nolūkam būtu jāveido īpaša darba grupa, kurā būtu iesaistīti dažādu ministriju un organizāciju pārstāvji. Viņa aizstāv viedokli, ka nodokļu nomaksas saistība ar medicīniskās aprūpes nodrošināšanu veicinātu nodokļu nomaksu, kas ir īpaši aktuāli šajā krīzes situācijā. Turklāt neesot noslēpums, ka veselības aprūpes pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem saņem arī tie Latvijas pilsoņi, kas dzīvo un strādā ārvalstīs, tātad arī nodokļus maksā citai valstij.
Liegumu saņemt valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus atzinīgi vērtē arī nozares pārstāvji. Tiesa, ja izmaiņas sistēmā nozīmētu arī kādu papildu maksājumu, piemēram, šo nodokļu paaugstināšanu, tad pret to asi iestājas Tautas partija, kuras pārraudzībā ir Veselības ministrija. Turklāt patlaban valsts apmaksāta plānveida palīdzība stacionāros jau tā nevienam, izņemot bērnus, nav pieejama. Slimnīcās no valsts budžeta spēj nodrošināt tikai neatliekamo palīdzību, kas jebkurā gadījumā pienāktos visiem – neatkarīgi no nodokļu nomaksas.