Atbildot uz sociālajās aptaujās sabiedrības pausto pieprasījumu, ka nākamā gada valsts budžetā nozīmīgākajai nozarei jābūt veselības aprūpei, bijušā premjera Einara Repšes dibinātā partija Latvijas attīstībai šo nozari izvirzījusi savu prioritāšu galvgalī.
Eiropas Savienības smagsvaru izvēle par tās tālāko kursu un fakts, ka Latviju kā jebkuru citu mazu valsti ir vieglāk virzīt un kontrolēt, sestdien varētu nospēlēt izšķirošo lomu, lai bijušais premjers Valdis Dombrovskis patiešām iegūtu augsto Eiropadomes prezidenta amatu.
Jau aizsākoties strīdam starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un viņa vietnieci Jutu Strīķi, eksperti prognozēja, ka Vienotības vadītā valdība nopietni pie biroja problēmu risināšanas, visticamāk, neķersies līdz pat vēlēšanām.
Septiņus mēnešus pēc Zolitūdes traģēdijas, kura prasīja daudzu desmitu cilvēku dzīvību, Valsts policija joprojām turpina izmeklēšanu, nesaucot pie atbildības vainīgos. Tikmēr Saeima otrajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, kas sīkāk definē dažādus būvniecības noteikumu pārkāpumus un par tiem paredz smagākus sodus.
Lai piekāptos Baltijas valstu vēlmei izvietot tajās NATO spēku pastāvīgās bāzes, alianses vadībai jāatmet džentlmeniskā attieksme pret tās līgumu ar Krievijas Federāciju. Kaut arī par šādu uzvedības maiņu pagaidām nekas neliecina, Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam septembra sākumā, tiekoties ar ASV prezidentu Baraku Obamu, tomēr jāturpina skubināt lielvalsts līderi piekrist šādam solim, uzskata ārlietu eksperti.
Gandrīz neiespējami, ka šodien četrdesmit četrus gadus veco Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju Gaidi Bērziņu neapstiprinās tieslietu ministra amatā. Šī būs jau trešā reize, kad viņam tiek uzticēts veidot valsts tieslietu sistēmu.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atbalstītais premjerministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, ka ministru kandidātu atbilstību speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam vajadzētu izvērtēt, pirms Ministru kabinets tiek apstiprināts Saeimā, no vienas puses, ir saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu, taču no otras – netieši paplašina biroja ietekmi uz jaunas valdības veidošanu.
Nacionālā apvienība piespiedu kārtā, šķiet, sasniegusi vēl nebijušu rekordu. Pusgada laikā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) diviem tās ministriem atteicis pielaidi valsts noslēpumam.
Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana pārtikai tās patēriņu ietekmēs minimāli, pretēji lauksaimnieku paustajam viedoklim saka ekonomisti, un negribīgi šim viedoklim pievienojas arī pārtikas ražotāji.
Latvijai radusies iespēja rast ietekmīgu sabiedroto cīņā pret Krievijas ieviestajām ekonomiskajām sankcijām un centienos radīt lielāku drošības sajūtu Krievijas potenciālās agresijas kontekstā. Šādi Eiropas Savienības ietekmīgākās valsts – Vācijas – kancleres vizīti vērtē ārlietu speciālisti.
Krievijas noteiktais embargo Eiropas Savienībā ražotajai pārtikai mudinājis pārtikas ražotājus atsākt diskusiju par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikas precēm. Kā jau iepriekš to varēja paredzēt šādā veidā pārtikas ražotāji atkal nonākuši konfliktā gan ar valdību, gan ekonomikas ekspertiem, kas šādam ražotāju glābšanas instrumentam neredz pamatu.
Ideālisti, politikas Doni Kihoti vai mazie meža dīvainīši. Šādi mēdz dēvēt to sīkpartiju pārstāvjus, kas katrās vēlēšanās piesaka savus sarakstus un cer, ka tie beidzot kļūs vēlētāju ievēroti un, iespējams, pat ievēlēti. Šoruden gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pieteikušās trīs izteiktas šīs nišas pārstāves, kuru līderi uzskata, ka cīņa par elektorāta uzticību ir ilgtermiņa projekts.
Sarakstus pieteikuši 13 politiskie spēki, pagaidām izredzes četriem.
Tas, cik persona spējusi savā mūžā nopelnīt un iekrāt, tiek saistīts ar tās iemaņām, caursišanas spējām un veiksmi.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) parakstījusi sadarbības līgumu ar savu ilggadējo partneri Latvijai un Ventspilij, taču joprojām minstinās nosaukt savu premjerministra kandidātu. No Latvijai un Ventspilij līdera Aivara Lemberga teiktā var secināt, ka viņam tīkamāks būtu pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Ingunas Sudrabas dibinātajai partijai No sirds Latvijai starp politisko partiju pastarītēm, kas, neraugoties uz zemajiem reitingiem, tomēr cer iekarot vismaz dažus mandātus Saeimā, to patiešām paveikt ir vislielākās izredzes.
Eiropas Savienība un ASV, nespējot pārliecināt Maskavu par nepieciešamību pārtraukt atbalsta sniegšanu Ukrainas separātistiem, beidzot spērušas nopietnāku soli un noteikušas Krievijai trešās fāzes sankcijas, kas skar visas valsts ekonomiku.
Stājoties spēkā Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, aizvien skaļākas satraukuma pilnas balsis dzirdamas no uzņēmēju puses, kas, baidoties no kaimiņvalsts pretuzbrukuma, paredz daudzu uzņēmēju bankrotus un tautsaimniecības panīkumu.
Pārtraukts vilcienu iepirkums un neprecīzi interpretēta atbilde par Katalonijas neatkarību no Spānijas nav pietiekams iemesls, lai 54 Spānijas Eiropas Parlamenta deputāti un valsts vadība sakūdītu Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisijas prezidentu pret Valdi Dombrovski, kuram pagaidām prognozē ietekmīgu Eiropas komisāra portfeli vai pat Eiropas Savienības Padomes prezidenta amatu.
Ārlietu ministra lēmums iekļaut trīs Krievijas estrādes zvaigznes tā dēvētajā melnajā sarakstā jau izraisījis reakciju Krievijas valsts domē, kuras deputāti aicina festivālu Jaunais vilnis nākamgad organizēt nevis Jūrmalā, bet Krimā.
Pēc Malaizijas aviolainera notriekšanas virs Ukrainas gan valsts, gan sabiedrība pastiprinātu uzmanību un savas dusmas vērsusi uz ikgadējo festivālu Jaunais vilnis, kas citu starpā tradicionāli pulcē prokremliski noskaņotus māksliniekus. Piemēram, ārlietu ministrs noteicis aizliegumu iebraukt Latvijā trim no šā festivāla regulārajiem viesiem, savukārt eksperti uzskata, ka tā ir atbilstoša reakcija uz Krievijas atbalstīto agresiju Ukrainā. Plašāku sankciju piemērošanu Eiropas Savienības (ES) līderi sāks apspriest šodien.
Kaut arī sabiedrībā joprojām vērojams sentiments par nacionālās valūtas aizstāšanu ar eiro, uzņēmēji jaunās valūtas ieviešanu uztver pragmatiski un novērtē tās sniegtās priekšrocības darījumos ar citām eirozonas valstīm.
Kamēr cirks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā negrasās rimties, premjerministres Laimdotas Straujumas izveidotā komisija sākusi biroja darbības pirmajā pusgadā izvērtēšanu. No komisijas atzinuma lielā mērā ir atkarīgs biroja vadītāja Jaroslava Streļčenoka turpmākais liktenis, bet viņš pats līdz augusta sākumam devies atvaļinājumā.