ZZS premjera kandidātu līderos izvirzās Dūklavs

© f64

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) parakstījusi sadarbības līgumu ar savu ilggadējo partneri Latvijai un Ventspilij, taču joprojām minstinās nosaukt savu premjerministra kandidātu. No Latvijai un Ventspilij līdera Aivara Lemberga teiktā var secināt, ka viņam tīkamāks būtu pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Zaļo un zemnieku savienības pirmdien parakstītais līgums par turpmāko sadarbību 12. Saeimas pilnvaru laikā paredz ZZS un Latvijai un Ventspilij kopīgos mērķus valsts attīstības veicināšanai, kā arī sadarbības organizatoriskos principus un pasākumus. Līgumu parakstījušās puses skaidro, ka abas politiskās organizācijas vienojušās par tautsaimniecības, zinātnes un veselības nozares attīstīšanu, ņemot vērā reģionu intereses. Novārtā neesot pamesta arī ideja par Latvijas tālāku integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, taču uzsvars tiekot likts uz valsts nacionālajām interesēm.

Partiju līderi, jautāti par to, kad īsti ZZS varētu nosaukt savu premjera kandidātu, bija izvairīgi, atsakot, ka tai joprojām ir trīs kandidāti – Latvijas Zemnieku savienību pārstāvošais Uldis Augulis, Latvijas Zaļās partijas līderis Raimonds Vējonis un pagaidām bezpartejiskais Jānis Dūklavs.

U. Augulis sola, ka līdz brīdim, kad televīzijā sāksies priekšvēlēšanu debates, partija būs izšķīrusies par vienu konkrētu kandidātu. «Mums ir vairāki ļoti labi kandidāti, kuri būtu spējīgi strādāt premjerministra amatā un no kuriem ir grūti izvēlēties,» minstināšanos ar kandidāta nosaukšanu skaidro U. Augulis.

Savukārt A. Lembergs, turpināts iztaujāt par viņam tīkamākajiem kandidātiem, neslēpa simpātijas pret J. Dūklavu. Ventspils mēram arī nešķiet, ka lauksaimniecības ministra šaurā specializācija lauksaimniecībā un pārtikas nozarē būtu šķērslis, lai tieši viņš būtu ministru prezidents, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Savu pārliecību viņš pamato ar to, ka jau iepriekš J. Dūklavs pierādījis savas diplomāta spējas, atrisinot pārtikas ražotāju problēmas sarunās ar Krievijas Federāciju.

Neoficiālās sarunās spriests, ka aizkavēšanās nosaukt savu kandidātu skaidrojama ar to, ka ZZS veidojošie zemnieki un zaļie savā starpā sastrīdējušies par abu politisko spēku vietu Saeimas vēlēšanu sarakstos. Lai nepieļautu ZZS izjukšanu, to veidojošajās frakcijās panākta vienošanās, ka A. Lembergs vairs nebūs ZZS premjerministra kandidāts, bet ZZS zaļo flangs vēlēšanu reģionu sarakstos iegūs kārtas numurus, kas sola lielākas izredzes iekļūt Saeimā. Par to liecina, piemēram, Rīgas vēlēšanu reģiona ZZS liste, kur tikai viens no pirmā piecnieka nav zaļo biedrs.

Arī pārējos vēlēšanu reģionos, izņemot Kurzemes reģionu, kura saraksta galvgalī dominē Latvijai un Ventspilij pārstāvji, zaļo biedri ieguvuši daudzsološas vietas. Ļaunas mēles melš, ka šī iekšējā konflikta dēļ ZZS spēcīgākie spēlētāji iebilst pret R. Vējoņa kandidatūras izvirzīšanu augstajam amatam.

Tomēr, jautāts, vai viņam ir iebildumi pret R. Vējoņa izvirzīšanu, A. Lembergs atsaka: «Man iebildumu pret Vējoni nav, bet kandidātam ir jābūt kompetentam par visām tautsaimniecības nozarēm, taču tas nav vienkārši.».

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais