Repše atgriežas kā otrā plāna varonis

© F64

Atbildot uz sociālajās aptaujās sabiedrības pausto pieprasījumu, ka nākamā gada valsts budžetā nozīmīgākajai nozarei jābūt veselības aprūpei, bijušā premjera Einara Repšes dibinātā partija Latvijas attīstībai šo nozari izvirzījusi savu prioritāšu galvgalī.

Savukārt par vēlēšanu saraksta līderi, partijas premjerministra kandidātu vienbalsīgi ievēlēja bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci.

Saņemot partijas biedru nedalītu atbalstu, J. Pūce pateicās par izrādīto uzticību un, solot, ka neliks sevī vilties, atgādināja, ka arī iepriekš E. Repše politikā un ne tikai ievedis jaunus cilvēkus, kas pierādījuši sevi kā lieliskus profesionāļus. Pie tādiem premjerministra kandidāts pieskaitīja bijušo premjerministru Valdi Dombrovski, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Izvirza jaunos

Ņemot vērā šo personāžu nozīmi pēdējo gadu notikumos, J. Pūce aicināja nešaubīties arī par Latvijas attīstībai izvirzītajiem kandidātiem uz ministru amatiem. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministriju uzticēts vadīt līdz šim mazpazīstamai zvērinātai advokātei, augstskolas Turība pasniedzējai Lienei Cakarei. Savukārt Ekonomikas ministrijas vadībā Latvijas attīstībai vēlētos redzēt aizvadītā gada nogalē no Saskaņas centra pārbēgušo Vladimiru Reskāju.

Partijas ēnu kabinetā tomēr nebūs tikai jaunuļi. Partijas skatījumā svarīgākā nozare – Veselības ministrija – tiks uzticēta E. Repšem, kas līdz šim pabijis gan finanšu, gan aizsardzības ministra amatā. Bijušajam Eiropas Parlamenta deputātam, kas iepriekš pabijis arī kultūras un ārlietu ministru amatos, Rihardam Pīkam atkal tiktu uzticēts ārlietu ministra portfelis. Arī finanšu ministra amats tiktu uzticēts bijušajam – Uldim Osim, kas šajā amatā bija Valda Birkava vadītās valdības laikā 1993.–1994. gadā.

Cer uz neizlēmīgajiem

To, ka Latvijas attīstībai kandidātiem tiešām būs lemts ieņemt augstos amatus, par mazticamu padara pēdējā Latvijas faktu veiktā sociālā aptauja, kas liecina, ka šī politiskā organizācija popularitātes ziņā zaudē pat Tatjanas Ždanokas lolotajai Latvijas Krievu savienībai. Par E. Repšes loloto partiju balsotu tikai 0,8% pilsoņu.

Tas partijas izvirzītajam premjera kandidātam gan neliedz cerēt, ka vēlēšanās par labu Latvijas attīstībai nobalsos liela daļa to pilsoņu, kas aptaujās sakās neesam izlēmuši, par kuru partiju atdot savu balsi. «Mēs, protams, nelolojam cerības kā Inguna Sudraba par vienu trešdaļu balsu Saeimā, taču domājam, ka par mums varētu nobalsot tie, kas vēl nav izšķīrušies,» saka J. Pūce, kas partijas biedrus uzmundrina ar saucienu: «Esmu pārliecināts, mēs uzvarēsim!»

Vēlētājus par sava saraksta pārākumu Latvijas attīstībai centīsies pārliecināt, apsolot, ka valsts apdrošinās ikvienu tās iedzīvotāju, vienlaikus nodrošinot augstākas algas medicīnas darbiniekiem. Turklāt pensionāriem un bērniem valsts apmaksātā apdrošināšana būs ar plašāku pieejamo pakalpojumu klāstu.

Ķīseļa krasti

Izglītības sistēmā partija apņēmusies panākt, lai ikviens students, kas uzsācis mācīties programmā, kas attiecīgajā laikā ir nepieciešama valsts tautsaimniecībai, varētu apgūt zināšanas bez maksas. Ar darba apmaksu neapmierinātajiem pedagogiem patiks Latvijas attīstībai solījums – viņi, ja nokļūs pie varas, panāks, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2018. gadā ikviena pedagoga alga nebūs mazāka par 1100 eiro mēnesī. Lai to panāktu, valstij ik gadu būšot nepieciešami vien 35 miljoni eiro.

Arī aizsardzībā pašreizējā valdība ieguldot nepietiekami daudz, uzskata Latvijas attīstībai. Ne E. Repšem, ne J. Pūcem nešķiet pieņemami, ka NATO apsolītie 2% no iekšzemes kopprodukta, kas jāiegulda aizsardzībā, tiks sasniegti tikai 2020. gadā. Enerģiskais politiskais spēks apsola, ka šo mērķi tas sasniegs jau trīs gadu laikā. Ja vien taps ievēlēts. Ukrainas notikumu saasinātās ģeopolitiskās situācijas kontekstā Latvijas atīstībai arī kategoriski atteicās jelkad sadarboties ar augstāko popularitāti baudošo Saskaņu, kuru partija dēvē par Kremļa satelītorganizāciju.

Līdz ar Latvijas attīstībai ievēlēšanu Saeimā, vieglāk kļūšot arī uzņēmējiem, jo partija ar tās ekonomikas ministra kandidātu V. Reskāju priekšgalā sola, ka vismaz tuvākos četrus gadus nepieļaus nekādu nodokļu palielināšanu. Tā vietā partija rūpēšoties, lai uzņēmēji tiktu motivēti veidot aizvien jaunas, labi apmaksātas darba vietas, nebaidoties no valsts represijām.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais