KNAB problēmas uz nākamās Saeimas pleciem
Jau aizsākoties strīdam starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un viņa vietnieci Jutu Strīķi, eksperti prognozēja, ka Vienotības vadītā valdība nopietni pie biroja problēmu risināšanas, visticamāk, neķersies līdz pat vēlēšanām.
Šo versiju nu ir apstiprinājusi arī premjerministre Laimdota Straujuma.
Kaut arī reti kurš šaubās, ka KNAB vadībā samilzušais strīds diskreditē biroju un, iespējams, traucē arī tam pildīt savas funkcijas, aiztikt biroju pirms vēlēšanām nevēlas neviena no koalīcijas partijām. Un viss liecina, ka, L. Straujumas valdībai gada sākumā stājoties pie pienākumu pildīšanas, jau bija skaidrs, ka KNAB situācijas noregulēšana normatīvo aktu līmenī tiks pabeigta tikai pēc vēlēšanām.
Piemēram, valdības rīcības plāns paredz, ka biroja tiesiskā regulējuma pilnveidošana, grozot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu, un iekšējā normatīvā regulējuma pilnveidošana paveicama tikai līdz šā gada 1. decembrim – gandrīz divus mēnešus pēc vēlēšanām.
Savukārt bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, kas Saeimā ievēlēts no Vienotības saraksta un vēl gada sākumā uzskatīja, ka situācija birojā sasniegusi apogeju un pieprasa steidzamu iejaukšanos, tagad ir pārliecināts, ka darbs pie biroja uzlabošanas notiek atbilstoši situācijai un nav iemesla to steidzināt.
Šobrīd papildu laiku palūgusi Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes PētersonesGodmanes vadītā darba grupa, kurai jāizvērtē biroja paveiktais šā gada pirmajos sešos mēnešos. Otrdien premjerministre atklāja, ka komisija varētu piedāvāt strukturālas izmaiņas birojā. Taču, ņemot vērā, ka līdz Saeimas vēlēšanām atlicis maz laika un šādas pārmaiņas ir jāizdiskutē ar sabiedrību un jāapspriež Saeimā, tas, visticamāk, šajā parlamenta sasaukumā netiks izdarīts.
L. Straujuma iepriekš uzsvērusi, ka darba grupas darbības lauks būs plašāks, izvērtējot ne tikai KNAB priekšnieka darbu, situāciju un paveikto iestādes personāla politikā, bet arī ilgstošo vadības konfliktu ietekmi uz biroja darbības rezultatīvajiem rādītājiem. Tiek prognozēts, ka pēc I. PētersonesGodmanes vadītās komisijas slēdziena nekas cits neatliks, kā veidot komisiju, kas izvērtēs J. Streļčenoka atbilstību ieņemamajam amatam, kā rezultātā pašreizējais biroja vadītājs savu amatu zaudēs.
Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs A. Loskutovs nav pārliecināts, ka komisijas slēdziens būs J. Streļčenokam nelabvēlīgs. «Man nav šaubu – ja KNAB strādā un pilda savus pienākumus, Godmanes vadītā komisija nāks klajā tieši ar šādu paziņojumu,» saka politiķis.
Pats KNAB savos paziņojumos gan vedina domāt, ka biroja vadības strīdi un savstarpējā tiesāšanās iestādes darbu netraucē. Šis apgalvojums tiek ilustrēts ar statistikas datiem, kas vēsta, ka visos biroja pamatdarbības jautājumos ir vērojama pieauguma tendence. Piemēram, korupcijas novēršanas jautājumos pārskata periodā birojs esot organizējis 62 izglītojošus pasākumus, kas ir par 18 vairāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, kopumā aptverot 2076 personu auditoriju.