ASV Pārstāvju palāta ceturtdien apstiprinājusi grozījumu 2026. gada Nacionālās aizsardzības finansējuma likumā (NDAA), lai stiprinātu Baltijas drošības iniciatīvu.
Grozījumu atbalstīja gan demokrātu, gan republikāņu kongresmeņi.
Baltijas drošības iniciatīvas ietvaros ASV piešķir finansējumu, lai Baltijas valstis iegādātos amerikāņu ieročus, apmācītu specvienības un saņemtu izlūkošanas atbalstu. Taču laikraksts "Financial Times" vēstīja, ka augusta beigās Pentagona amatpersonas Eiropas diplomātiem pavēstījušas, ka ASV vairs nefinansēs programmas, kas paredz pie Krievijas robežas esošo NATO valstu bruņoto spēku apmācību un tehnisko apgādi. Iespējamās izmaiņas attiecas arī uz finansējumu Baltijas drošības iniciatīvai.
Demokrātu partijas pārstāvis, Baltijas valstu atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājs Saluds Karbahals debatēs ASV Pārstāvju palātā potenciālo finansējuma samazināšanu nodēvēja par milzīgu dāvanu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un bīstamu signālu Kremlim.
Grozījuma atbalstītāji uzsvēra, ka Baltijas valstis jau sen tērējušas vairāk par NATO noteikto minimālo aizsardzības izdevumu slieksni un plāno nākamgad tērēt aizsardzībai vairāk nekā 5% no IKP. Republikāņu kongresmenis Maiks Tērners norādīja, ka Baltijas valstis šajā iniciatīvā ir ieguldījušas aptuveni desmit dolārus uz katru ASV piešķirto vienu dolāru.
ASV kongresmenis, Baltijas valstu sadarbības grupas līdzpriekšsēdētājs Dons Beikons uzsvēra, ka Pentagona iecerētā finansējuma samazināšana Baltijas valstīm ir apkaunojošs lēmums un palielinās konflikta risku Eiropā.
Ukrainas tīmekļa izdevums "Kyiv Post", atsaucoties uz diviem Kongresa darbiniekiem, ziņoja, ka grozījuma pieņemšana Pārstāvju palātā liecina par ASV likumdevēju skaidru nodomu saglabāt un stiprināt ASV drošības saistības pret Baltijas sabiedrotajiem, neatkarīgi no jebkādām iespējamām izpildvaras politikas izmaiņām.