Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atbalstītais premjerministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, ka ministru kandidātu atbilstību speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam vajadzētu izvērtēt, pirms Ministru kabinets tiek apstiprināts Saeimā, no vienas puses, ir saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu, taču no otras – netieši paplašina biroja ietekmi uz jaunas valdības veidošanu.
Likuma par valsts noslēpumu 9. panta pirmā daļa nosaka, ka «personas pārbaude veicama pirms darba (dienesta) attiecību uzsākšanas». Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kuru ceturtdien, visticamāk, apstiprinās tieslietu ministra amatā un kuram pēc tam atkal būs jāiztur SAB pārbaude, lai varētu saņemt augstāko pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai un pilnvērtīgi pildīt ministra amatu, uzskata, ka šādā veidā likums jau kopš tā stāšanās spēkā prasa, lai ministri tiktu pārbaudīti tieši premjeres ieteiktajā kārtībā.
«Tāda situācija kā tagad, kad ministra atbilstību likumam var vērtēt vairākus mēnešus, laikā, kad mēs būsim Eiropas Savienībā prezidējošā valsts, nav pieļaujama. Tā būtu medusmaize mūsu ienaidniekiem, ja, piemēram, ārlietu ministram vairākus mēnešus nebūtu pielaides valsts noslēpumam. Tādēļ mani priecē SAB atzinums, ka esošo kārtību vajag mainīt,» saka G. Bērziņš.
Ņemot vērā pieredzēto, kad diviem Nacionālās apvienības izvirzītajiem un Saeimā apstiprinātajiem ministriem pēc vairākus mēnešus ilgušas pārbaudes augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam SAB tomēr nav piešķīris, arī G. Bērziņš neesot drošs, ka tādu saņems. Pat neraugoties uz to, ka viņš jau iepriekš bijis tieslietu ministrs un šobrīd ir ministrijas parlamentārais sekretārs, G. Bērziņš nav drošs, ka šoreiz SAB viņam piešķirs pielaidi slepenajai informācijai.
Nacionālā apvienība jau vairākkārt paudusi bažas, ka valdību stūrējošā Vienotība izmanto savu ietekmi SAB, lai neitralizētu netīkamākos politiskos konkurentus, līdztekus manāmi palielinot to jautājumu skaitu, kuru izskatīšanai valdībā nepieciešama augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam. Vienotību pārstāvošā premjerministre kategoriski, nepieļaujot ne mazākās aizdomu ēnas, šādus apgalvojumus dēvē par nepatiesiem.
Tomēr arī Nacionālajā apvienībā vismaz pagaidām nav vienota skatījuma jautājumā par pielaižu izsniegšanas kārtības mainīšanu. Piemēram, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis uzskata, ka šādā veidā SAB rokās tiktu nodota demokrātiskai valsts iekārtai neproporcionāla vara pār Ministru kabineta sastādīšanu. Atsaucoties uz Satversmes 56. pantu, kas vēsta, ka «Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents», un norādot, ka līdz ar kārtības maiņu prezidenta uzaicinātajai personai un tās pārstāvētajiem vēlētājiem tiktu ierobežotas tiesības, viņš ironizē: «Esot plānots grozīt Satversmi – Valsts prezidents aicina SAB priekšnieku sastādīt valdību».
Arī Saskaņas centru pārstāvošais Andrejs Elksniņš, kurš ir starp tiem, kuriem SAB atteica pielaidi, uzskata, ka šādas izmaiņas grautu demokrātiju valstī, jo birojam dāvātu pārāk lielu ietekmi pār valdības veidošanu.
Tikmēr SAB pārstāve Iveta Maura nenoliedz, ka SAB atbalstījusi L. Straujumas ierosinājumu, taču norāda, ka līdzšinējā kārtība strādājusi pietiekami labi. Tādēļ izmaiņas tajā jāveic ārkārtīgi uzmanīgi. Jautāta, cik daudz laika birojam būtu nepieciešams, lai pārbaudītu visus ministru kandidātus, viņa nespēja atbildēt, jo SAB vēl gaidot jaunās sistēmas izstrādātāju iesniegtos priekšlikumus, kurus birojs uzmanīgi vērtēšot.