Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana pārtikai tās patēriņu ietekmēs minimāli, pretēji lauksaimnieku paustajam viedoklim saka ekonomisti, un negribīgi šim viedoklim pievienojas arī pārtikas ražotāji.
Tomēr nodokļa samazināšana varot palīdzēt uzņēmējiem, kuriem līdz ar nodokļa likmes samazināšanu līdz saražotās preces realizācijai nevajadzētu iesaldēt vairāk nekā piektdaļu apgrozāmo līdzekļu.
Krievijas noteiktā embargo Eiropas Savienībā ražotajām pārtikas precēm dēļ Latvijas lauksaimnieki aicinājuši valdību izskatīt iespēju samazināt šo nodokļa likmi. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), piemēram, uzskata, ka, samazinot PVN pārtikai, tā zemākas cenas dēļ kļūtu pieejamāka plašākam patērētāju lokam, kā rezultātā pārtikas ražotāji varētu pārdot vairāk saražotā un pārdzīvot laiku, kamēr atrastu Krievijas tirgum alternatīvu noietu.
Ekonomisti, kas norāda, ka PVN samazināšana pārtikai var kalpot tikai kā sociāls instruments, lai mazāk turīgajiem sniegtu iespēju pārtikai tērēt proporcionāli mazāku daļu no saviem ienākumiem, ideju par patēriņa veicināšanu pilnībā gan nenoliedz, jo cenas patiešām agrāk vai vēlāk samazinoties, taču efekts esot ārkārtīgi zems.
«Ja patērētāji uz zemākām cenām reaģē vāji, ražošanas apjomi un nodarbināto skaits būtiski nepieaugs. Šis ir tipisks piemērs, piemēram, pārtikai, jo patērētājs ir tendēts ietaupīt pārtikai neiztērēto naudu ekskluzīvākām precēm. (..) Empīriski pētījumi, kas sagatavoti šai analīzei, to patiešām apliecina. Pārtikas cenas samazināšanās par vienu procentu pārtikas patēriņu palielina mazāk nekā par 0,5%,» teikts Ziemeļeiropas analītikas centra Copenhagen Economics pētījumā par samazināto PVN likmi Eiropas Savienībā.
LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze nestrīdas ar ekonomistu analīzes rezultātiem, taču uzskata, ka pat 0,5% patēriņa pieaugums no katra pārtikas cenai atņemtā procenta ir tā vērts, lai valdība nopietni apsvērtu PVN likmes samazināšanu. Tikai samazinājumam vajadzētu būt ievērojami lielākam par šobrīd apspriesto – 21% vietā 5%.
«Ja samazinātu līdz 5%, tad arī saskaņā ar šo pētījumu patēriņa pieaugums būtu vērā ņemams,» saka A. Krauze, «turklāt nedrīkst aizmirst, ka mazturīgie, piemēram, Dānijā pārtikai tērē vidēji 12% no saviem ienākumiem, bet pie mums – trešdaļu. Tādējādi PVN samazināšana būtu arī sociāli atbildīgs solis.»
To, ka PVN samazināšana vērā ņemami ietekmētu pārtikas preču patēriņu vai preču cenas samazinātos proporcionāli PVN likmei, nesteidz solīt arī bijušais premjerministrs Ivars Godmanis (Vienoti Latvijai). Tomēr viņš saka, ka šāds solis pārtikas ražotājiem palīdzētu pārdzīvot Krievijas embargo.
«Ja mūsu pārtikas pārstrādātājs Latvijā iepērk pārtikas izejvielas, viņam uzreiz papildus cenai jāpiemaksā 21%. Vēlāk viņš tos dabūs atpakaļ pēc sava produkta pārdošanas. Taču tas nenotiek uzreiz, kaut vai sieru no piena gatavina līdz pat sešiem mēnešiem. Pēc būtības nākas iesaldēt 21% no sava apgrozāmā kapitāla, ko viņš izmanto, iepērkoties šeit, Latvijā,» norādot, ka importētājiem nodoklis nav jāiesaldē, PVN samazināšanas sniegto atbalstu pārtikas ražotājiem skaidro I. Godmanis.
Viņš arī nepiedāvā PVN pārtikai samazināt līdz 5%, tikai līdz 12%, turklāt šādas izmaiņas, kas neskartu alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus, negatīvi ietekmētu tikai 0,34% no iekšzemes kopprodukta jeb budžetā netiktu ieņemti 94,5 miljoni eiro, kurus varētu kompensēt ar citiem pasākumiem.