Sudrabas projekts ieprogrammēts neveiksmei

Ingunas Sudrabas dibinātajai partijai No sirds Latvijai starp politisko partiju pastarītēm, kas, neraugoties uz zemajiem reitingiem, tomēr cer iekarot vismaz dažus mandātus Saeimā, to patiešām paveikt ir vislielākās izredzes.

 Tā liecina Latvijas faktu jūlijā veiktās aptaujas rezultāti. Tomēr, visticamāk, ka, pat esot ievēlētai, šo politisko veidojumu piemeklēs pirms trim gadiem strauji uzliesmojušās un tikpat strauji izdziestošās politiskās zvaigznes – Zatlera Reformu partijas – liktenis.

Saskaņā ar pēdējās sociālās aptaujas datiem, No sirds Latvijai (NSL) ar 3,7% lielu vēlētāju atbalstu ir pirmā aiz tradicionāli Saeimā ievēlētajām partijām. I. Sudraba pašas radītās partijas izredzes gan vērtē augstāk, taču norises partijā un ap tās finansēm ļauj secināt, ka tajā jau ilgi pirms vēlēšanām nav vērojams miers un saskaņa. Līdzīgi, kā tas notika ar Zatlera Reformu partiju īsi pēc vēlēšanām, kurās tā uzrādīja jaundibinātai partijai apskaužamus rezultātus, arī NSL jau vērojama dalīšanās un partijas līderei adresēti pārmetumi par autoritatīvu vadības stilu.

Saplaisājis kodols

Aizvadītajā nedēļā par atteikšanos no ieceres startēt vēlēšanās un NSL pamešanu paziņoja partijas valdes loceklis Viesturs Tamužs. Paskaidrojot savu lēmumu, viņš pauda: «Man ir nepieņemama situācija [..], ka partijas būtiskie lēmumi tiek pieņemti nevis partijas valdes sēdēs, bet Ingunai Sudrabai konsultējoties ar dažādās valodās komunicējošiem, sevi par biznesmeņiem dēvējošiem iespējamiem partijas finansētājiem.» Pirms trim gadiem ar līdzīgiem pārmetumiem, Klāvam Olšteinam un pieciem viņa sekotājiem tikai dienu pirms jaunievēlētās Saeimas pirmās sēdes pametot Zatlera Reformu partiju, tika iezīmēts šā politiskā spēka straujais noriets.

Aizdomīga nauda

V. Tamuža lēmumu izprovocēja ne tikai I. Sudrabas izveidotā varas vertikāle, bet arī veids, kādā partija piesaistījusi priekšvēlēšanu kampaņai nepieciešamos līdzekļus. Proti, ļoti īsā laika posmā NSL saziedots vairāk nekā 100 tūkstošu eiro. Pats par sevi šis fakts nebūtu pārsteidzošs, jo, piemēram, tā pati Zatlera Reformu partija arī spēja savākt pietiekami lielus līdzekļus pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Aizdomīgus šos ziedojumus padara tas, ka, painteresējoties par ziedotāju finanšu stāvokli, nerodas pārliecība, ka uzņēmējdarbību neveicoša uzņēmuma īpašnieks partijai varētu atlicināt vairāk nekā desmit tūkstošus eiro.

Pati I. Sudraba uzskata, ka viņai nav pamata apšaubīt ziedotāju godaprātu un naudas izcelsmi. Viņa, sīkāk nepaskaidrojot, arī piemin, ka pašreizējo partiju finansēšanas modeli izstrādājušas līdz šim pie varas esošās partijas un viņa tieši tādēļ ir nākusi politikā, lai mainītu iztrupējušo kārtību ne tikai partiju finansēšanas jomā.

Tikmēr politikas eksperti šīs svārstības jaunajā politiskajā spēkā vēro ar stoisku mieru, norādot, ka NSL piemīt izteiktas vienas personas partijas pazīmes, kas tad arī nosaka gan notikumus tās iekšienē, gan tālāko attīstību, ņemot vērā, ka šādi politiskie veidojumi tiek ekspluatēti, lai, ieguldot pēc iespējas mazāk pūļu, nokļūtu Saeimā.

Iekodēta neveiksmei

«Šādas partijas tiek veidotas kā mehānisms, ar kuru iebraukt likumdevēju orgānā. Līdz ar to Sudrabas partija ir tāda pati, kur kaut kāda daļa cerējusi, ka nu tik būs viegla pastaiga bez šķēršļiem uz Saeimu,» piebilstot, ka pastāv arī izņēmumi, bet no šīs partijas vēl sagaidāmi daudz pārsteigumu, saka politologs Ivars Ījabs.

Uz neveiksmi viena cilvēka partijas iekodē arī tas, ka tās tiek dibinātas īsā laika periodā, neļaujot cilvēkiem citam citu iepazīt, izveidot stabilu sponsoru bāzi. «Ātri izveidojot partiju, ir problēmas ar cilvēkiem, jo viņus ātri iepazīt nevar. Ar sponsoriem ir tas pats, jo normālu sponsoru kolektīvu nevar uzbūvēt tik ātri. Šinī gadījumā tiek atrasti pāris lieli sponsori, radot sajūtu, ka tās novadīšanai līdz partijai tiek izmantoti starpnieki,» saka politisko norišu vērotājs Filips Rajevskis. Viņš uzskata – šādā situācijā ir loģiski secināt, ka sponsoru nauda dota vienai konkrētai personai, kura spiesta funkcionēt atbilstoši sponsoru vēlmēm, bet rezultātā veidojas šaura varas vertikāle, kas liedz partijai prognozēt ilgu mūžu. «Tur vēl būs staigāšana, šis nav pēdējais,» saka F. Rajevskis.