Eiropas Savienība un ASV, nespējot pārliecināt Maskavu par nepieciešamību pārtraukt atbalsta sniegšanu Ukrainas separātistiem, beidzot spērušas nopietnāku soli un noteikušas Krievijai trešās fāzes sankcijas, kas skar visas valsts ekonomiku.
Eksperti šo sankciju potenciālu mainīt Maskavas uzvedību vērtē kritiski.
Jelgavu neskars
Līdz šim Rietumu pasaule aprobežojās tikai ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātu uzņēmēju un Krimas aneksijas atbalstītāju ceļošanas iespēju ierobežojumiem un konkrētu personu finanšu līdzekļu iesaldēšanu. Tagad sankcijas vērstas jau pret valsti kopumā – pret Krievijas enerģētikas, ieroču rūpniecības un finanšu nozarēm. Šīs sankcijas ierobežošot Krievijas banku piekļuvi finanšu tirgum. Tas nozīmē, ka gan uzņēmēju, gan privātpersonu ņemtie kredīti ar laiku neizbēgami kļūs aizvien dārgāki, jo bankām nepieciešamie līdzekļi tirgū kļūs aizvien sarežģītāk pieejami. Sankciju ietvaros aizliegts arī bruņojuma, dubultā lietojuma preču un enerģētikas tehnoloģiju eksports uz Krieviju.
Pagaidām nav skaidrs, kādā mērā šīs sankcijas varētu ietekmēt Krievijas lielākā tanku ražotāja Uralvagonzavod meitasuzņēmuma UVZ Baltija darbu Jelgavā, kur jau sākta vagonu ražotnes būvniecība. Pilsētas mērs Andris Rāviņš sola, ka šis jautājums pilsētas domē noteikti tiks izskatīts, bet Ārlietu ministrija norāda, ka jaunās sankcijas nav tieši attiecināmas uz šo ražotni.
«Vienlaikus nevar izslēgt, ka plānotās ražotnes darbību netieši var ietekmēt Krievijas valstij piederošām finanšu institūcijām noteiktā ierobežotā piekļuve ES kapitāla tirgum,» iespējamos šķēršļus min ministrijas preses un informācijas nodaļas vadītāja Diāna Eglīte.
Jāgatavojas sitienam
Politologs un Krievijas eksperts Kārlis Daukšts norāda, ka šīs sankcijas beidzot skars ne tikai Krievijas varas eliti un tai pietuvinātās personas, bet arī ierindas pilsoņus, kas rada cerību, ka Krievijas sabiedrībā veidosies ierastā komforta zuduma radīta pretestība pastāvošajai varai. Savukārt cerību, ka V. Putinam pietuvinātā Krievijas elite mēģinās ietekmēt valsts galvas domas un rīcību, ekspertam vairs neesot.
Viņš vien norāda, ka Latvijas diplomātiem vajadzētu vairāk strādāt pie Rietumu pasaules pārliecināšanas, ka Latvijai un citām Krievijas pierobežas valstīm vajag sniegt ne tikai militāras, bet arī finansiālas palīdzības garantijas, jo tieši uz pierobežas valstīm stūrī iedzītais V. Putins var izgāzt savas dusmas.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan mierina, ka ES sankciju tiešā ietekme uz Latvijas finanšu sektoru nebūs būtiska, bet pieļauj, ka var tikt ietekmēti atsevišķu tirgus dalībnieku finanšu rezultāti, piemēram, peļņa.
Krieviju nepārliecināt
Ekonomists Uldis Osis uzskata, ka Krieviju arī šīs sankcijas nespēs novirzīt no maršruta, jo, viņaprāt, V. Putina iedarbinātā ideoloģijas mašīna ir jau padarījusi savu darbu un Krievijas iedzīvotāji neuztvers sankcijas kā godīgu sodu par viņu līdera pieļautajiem noziegumiem.
«Man šajā jautājumā ir pesimistisks skats. Pasaulē pastāv ilūzija, ka visa vaina ir Putinā, bet vaina nav tikai Putinā, vaina ir Krievijā kā tādā – tās nozombētajā sabiedrībā, kas kļūst aizvien agresīvāka. Varbūt patiešām ir kāda personu grupa, kas vēlas nomainīt Putinu, bet tas neatspoguļo sabiedrības noskaņojumu. Domāju, ka situācija tikai pasliktināsies,» prognozējot, ka milzīgā Austrumu kaimiņa inerce pārspēs arī šo sankciju gravitāti, saka U. Osis.
Bijušais finanšu ministrs, ekonomists Edmunds Krastiņš skeptiski vērtē iespēju, ka jaunās sankcijas spēs ietekmēt Krieviju, taču nešaubās, ka tās noteikti atsauksies uz Latvijas ekonomiku, jo Krievija gribēs atriebties par tai nodarīto kaitējumu.
«Skaidrs, ka ietekmēs gan mūs, gan citus – tikai nav zināms, kā tieši. Tas atkarīgs no Krievijas. Piemēram, aizliegums ievest augļus un dārzeņus Krievijā no Polijas jau ir pieņemts, bet Krievija ir lielākais mūsu eksporta partneris, ja ņemam atsevišķas valstis,» saka speciālists.
Savukārt neticību sankciju efektivitātei viņš pamato ar to, ka «nekādas blokādes pret Irānu nav panākušas režīma maiņu tajā». «Grūti novērtēt, cik lielā mērā Krievijas sabiedrība gatava paciest grūtības, lai sasniegtu Putina mērķus,» piebilst ekonomists.