Nacionālā apvienība piespiedu kārtā, šķiet, sasniegusi vēl nebijušu rekordu. Pusgada laikā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) diviem tās ministriem atteicis pielaidi valsts noslēpumam.
Apvienībā šāds SAB lēmums tikai stiprinājis pārliecību, ka Vienotība izmanto savu ietekmi birojā, lai atbrīvotos no politiskajiem konkurentiem.
Par pirmo SAB upuri kļuva apvienības izvirzītā tieslietu ministre Baiba Broka, kuras mēģinājums apstrīdēt SAB lēmumu Ģenerālprokuratūrā cieta neveiksmi. Tagad ar aicinājumu mainīt biroja lēmumu prokuratūrā spiests vērsties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš.
SAB likuma pārbaudei atvēlētā termiņa pēdējā dienā pieņēmis par ministru lēmumu – ir pamatotas aizdomas, ka R. Naudiņš nespēs saglabāt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Kā jau tas ierasts, paskaidrojumi, kas tieši birojam radījis šādas aizdomas, netiek sniegti ne tikai sabiedrībai, bet arī pašam R. Naudiņam. Nedrīkstēdams arī atklāt, kādus jautājumus pirms lēmuma pieņemšanas viņam uzdevuši biroja darbinieki, R. Naudiņš saka, ka no uzdotajiem jautājumiem viņš nespējot izlobīt atbildi uz jautājumu, kas SAB licis apšaubīt viņa lojalitāti valstij.
Ja neskaita to, ka pirms dažiem gadiem dzimtas uzvārda saglabāšanas dēļ R. Naudiņš mainīja uzvārdu (iepriekš tas bija Ibragimovs), ierindas cilvēka acīm ministra biogrāfijā nav aizdomīgu ierakstu. Viņš pabeidzis Policijas akadēmiju un kādu laiku strādājis Valsts policijā Valmierā.
Savukārt neoficiālās sarunās minēts, ka R. Naudiņam esot aizdomīgi labi kontakti ar Baltkrieviju, Azerbaidžānu un Krieviju. Piemēram, pametot darbu policijā, viņš uzsāka darboties šķietami nesavienojamā ar iegūto izglītību jomā – pildīt konsultanta ārvalstu investīciju jautājumos pienākumus SIA N.Bomja maiznīca Lielezers, kuram salīdzinoši īsā laikā palīdzējis izveidot uzņēmumu Krievijā. Savukārt aktīvāko demokrātijas aizstāvju nopēlumu viņš izpelnījās pēc tam, kad devās uz Baltkrieviju, lai piedalītos Saeimas un Baltkrievijas prezidenta sporta kluba savstarpējā hokeja mačā, un vēlāk atteicās piekrist apgalvojumam, ka Saeimas deputātam nenākas spēlēt hokeju ar prezidentu, ko dēvē par pēdējo Eiropas diktatoru. Saeimas Nacionālās drošības komisijā SAB darbinieki neesot uzskaitījuši atteikuma iemeslus, vien paziņojuši, ka tie esot pietiekami nopietni.
Pats R. Naudiņš uzskata, ka atteikuma saņemšana savijas loģiskā ķēdītē ar viņa valdības sēdēs paustajiem iebildumiem par kārtību, kādā tiek pārdota banka Citadele. Līdz brīdim, kad viņš savu kritisko viedokli nebija paudis, SAB viņam esot licis mieru. Arī ministrs nespējot izslēgt versiju, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, līdzšinējā sabiedrotā Vienotība izmanto visus savus resursus, lai diskreditētu politisko konkurentu biedrus.
Saeimas deputātu rindās, piemēram, runā, ka Vienotība esot nopietni apņēmusies vēlēšanās iegūt 35 mandātus, bet šādi mērķi, kurus sasniegt līdz šim nav izdevies nevienam, paģēr līdz šim neizmantotu taktiku un instrumentu iekļaušanu savā priekšvēlēšanu cīņu arsenālā.
Ne R. Naudiņš, ne viņa partija pagaidām neatklāj, kāds būs partijas lēmums, ja Ģenerālprokuratūra neatcels SAB liegumu piekļuvei valsts noslēpumam. Kamēr prokuratūra pārbaudīs SAB lēmuma pamatotību, ministrs savu amatu nepametīšot. Arī premjerministre Laimdota Straujuma neprasīšot viņa demisiju.