Valdošo koalīciju vadošo Vienotību šajā vasarā vajā neveiksme pēc neveiksmes. Vasaras sākumā mēģinājumā izvairīties maksāt pievienotās vērtības nodokli par automašīnu aiz rokas tika pieķerts partijas Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, bet tagad atklājies, ka Vienotības ģenerālsekretārs un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsācis kopīgu biznesu ar paša sirsnīgi gānīto uzņēmējdarbības formu – ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem.
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam ir vēl divas dienas, lai pieņemtu patstāvīgu lēmumu par referendumu likuma grozījumu likteni. Rīt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) prezidentam iesniegs Saeimas deputātu parakstīto vēstuli, kurā aicina apturēt likumprojekta izsludināšanu.
Valdība akceptējusi plānu 7,8 miljonus latu novirzīt piecu pašvaldību tranzītielu sakārtošanai, taču šī summa nespēšot atrisināt visas problēmas ar nolaistajiem ceļiem, jo pēdējo gadu laikā būvdarbu izmaksas esot pieaugušas pat par 30%.
Pēc garām un neauglīgām diskusijām valdība otrdien tā arī nevienojās par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto risinājumu autoceļu finansēšanas modelim, kas paredzēja visus autovadītāju samaksātos nodokļus par transporta līdzekļu ekspluatāciju novirzīt ceļu uzturēšanai.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), pateicoties Saskaņas centra atbalstam, savākusi nepieciešamo 34 Saeimas deputātu parakstus, lai Valsts prezidents būtu spiests uz diviem mēnešiem apturēt strīdīgo grozījumu tā dēvētajā referendumu likumā stāšanos spēkā.
Jau pavisam tuvā nākotnē mazo hidroelektrostaciju, vēja parku un koģenerācijas staciju būvniecība un ekspluatācija nebūs tik ienesīga kā līdz šim. Ministru kabineta (MK) komitejas sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas iniciatīva, kas paredz noteikt precīzu termiņu, kurā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantotāji par saražoto elektroenerģiju saņems paaugstinātu valsts garantēto samaksu.
Aizvadītā nedēļas nogale un to pavadījušais negaiss prasījis vairāku cilvēku dzīvības. Svētdien vien dažādos negadījumos bojā gājuši astoņi cilvēki. Svētdien Kurzemē bojā gāja kāds sešus gadus vecs zēns, kuram pa galvu trāpījis no fermas jumta vēja norauts šīfera gabals.
Valdošā Saeimas koalīcija ir pārliecināta, ka izlabojusi Valsts prezidenta identificētās iepriekš pieļautās kļūdas likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.
Valdošā koalīcija, neprecizējot ieceres, vienojusies atvērt likumu par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. To šonedēļ paziņoja premjera pienākumus izpildošā labklājības ministre Ilze Viņķele, kas pašlaik tiesājas ar Neatkarīgo. Mediju profesionāļi uzskata, ka šāds lēmums ir pārsteidzīgs un potenciāli apdraud mediju brīvību.
Jūtot, ka Ekonomikas ministrija nopietni pieķērusies elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenta un elektroenerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem ražotāju atbalsta sistēmu pārskatīšanai, Būvmateriālu ražotāju asociāciju pārstāvošie uzņēmumi sarosījušies, lai gūtu privilēģijas, apmaksājot rēķinus par elektroenerģiju.
Turpinot darbu pie Valsts prezidenta kritizētā un atpakaļ atmestā likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, Saeimas Juridiskā Komisija atkārtoti noraidījusi opozīcijas ierosinājumu saglabāt divpakāpju parakstu vākšanu referendumu ierosināšanai.
Latgales vēlētājus pārstāvošie Saeimas deputāti nav kategoriski pret jaunas hidroelektrostacijas būvēšanu uz Daugavas, taču, lai būtu iespējams turpināt diskusiju par šī projekta pamatotību, esot nepieciešams izpētīt projekta ekonomisko izdevīgumu un tā ietekmi uz dabu.
Gatavojoties šā gada budžeta grozījumiem, ministrijas izstrādājušas pieprasījumus par 150 miljoniem latu, taču pieejami tām būs tikai 70 miljoni. Par šāda apjoma papildu līdzekļiem vienojušies ministri, kas ir vienisprātis, ka nevajag iztērēt visus pieejamos līdzekļus.
Nacionālās apvienības aicinājums, valdībā esošajām partijām pēc nākamajām pašvaldības vēlēšanām apvienoties koalīcijā arī Rīgas domē, partneru atsaucību tā arī neguva. Tikmēr iespēja, ka Vienotība un Reformu partija šajās vēlēšanās startēs zem viena karoga, kļūst arvien ticamāka.
Prokuratūra par izvairīšanos maksāt pievienotās vērtības nodokli pret basketbolistu Andri Biedriņu uzsākusi kriminālvajāšanu. Taču pēc Saeimas deputāta Dzintara Zaķa epopejas, kurā viņš tika pieķerts līdzīgā nodarījumā, sabiedrība nostājusies sportista pusē un uzskata, ka viņam draudošais sods ir pārāk bargs. Psihologi to skaidro ar laikmeta iezīmi – apkrāpt valsti, tas ir normāli. Juristi – sabiedrība nepieņem atšķirīgu pieeju pielīdzināmiem gadījumiem.
Bankrotējušās Latvijas Krājbankas krahu izmeklējošās parlamentārās komisijas darbs līdzīgi citām līdz šim Saeimā izveidotajām izmeklēšanas komisijām lēnām izdziest. Aizvien biežāk komisijas sēdes nenotiek kvoruma trūkuma dēļ. Interesanti, ka uz tām aizvien biežāk neierodas tieši opozīcijas deputāti, kas bija komisijas dibināšanas iniciatori.
Neņemot vērā juristu iebildumus, Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz nostiprināt iespēju aizstāvim un prokuroram tiesas izmeklēšanas laikā iesniegt papildu pierādījumus.
Uzklausot desmit tūkstošu iedzīvotāju vēlmi paaugstināt Saeimas deputātu atbildību par zvēresta pārkāpumiem, parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sākusi diskutēt par pieļaujamajiem sodiem deputātiem, kas rīkojušies pretrunā ar svinīgo solījumu, kuru devuši, stājoties amatā. Iespējams, ka par būtiskiem zvēresta pārkāpumiem deputātiem nākotnē būs jānoliek mandāts.
Vienotības deputāta Dzintara Zaķa epopeja ar automašīnas iegādāšanos, apejot nodokļus, sabiedrības acīs viņa pārstāvētajai politiskajai organizācijai kaitējusi nav – gluži pretēji. Eksperti uzskata, ka par to partijai jāpateicas ilūzijai, kuru uztur arī ārvalstu eksperti – ka Latvija veiksmīgi pārvarējusi krīzi.
Norādot uz vairākām pozitīvām iezīmēm Saeimas darba rezultātā, Valsts prezidents Andris Bērziņš grozījumus likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kuri likumu jaunradi padarīja dārgāku, norādot uz nepilnībām, tomēr atgriezis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Uz šādu rīcību viņu aicināja gan Zaļo un zemnieku savienība, gan Saskaņas centrs.
Lielākā interese par kredītiem zemes iegādei ir Bauskas reģionā, kur par tiem jau interesējušies 105 lauksaimnieki, bet zemkopības ministre Laimdota Straujuma sola, ka pirmos kredītus Hipotēku un zemes banka (LHZB) varētu izsniegt jau 15. jūlijā. Kopumā pieprasītā summa vairāk nekā par pusi pārsniedz šai programmai atvēlētos 10 miljonus latu.
Baltijas valstu zemnieku saņemtie tiešie maksājumi patiešām esot dramatiski zemi, un Eiropas Parlaments šim jautājumam pievērsīs īpašu uzmanību, pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku petīcijas saņemšanas teicis Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs.