Valdība akceptējusi plānu 7,8 miljonus latu novirzīt piecu pašvaldību tranzītielu sakārtošanai, taču šī summa nespēšot atrisināt visas problēmas ar nolaistajiem ceļiem, jo pēdējo gadu laikā būvdarbu izmaksas esot pieaugušas pat par 30%.
Dalīs uz pieciem
Saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto plānu gandrīz astoņus miljonus latu lielā summa tiks sadalīta starp piecām pašvaldībām – Madonas, Talsu, Smiltenes, Limbažu un Strenču novadiem.
Madonā šobrīd vissliktākajā stāvoklī ir Rūpniecības iela, kurai asfalts uzklāts aptuveni pirms 30 gadiem. Madonas pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Daiga Elga Ābola uzskata, ka starp piecām pašvaldībām sadalītie miljoni nespēs nodrošināt šīs ielas atjaunošanu, jo tikai ar ielāpiem to remontēt vairs nedrīkstot. Biedējot arī fakts, ka līdzekļi kļūs pieejami tikai nākamajā gadā, jo pēdējā laikā būvdarbi kļūst aizvien dārgāki.
«Visām pilsētām tie noteikti nebūs pietiekami, jo šobrīd celtniecības izmaksas nepaliek lētākas, kā tas bija pirms gada vai diviem. Būvniekiem laikam sāk pietrūkt līdzekļu vai arī ir kāds cits iemesls, bet jaunajos iepirkumos cenas ir jau par 30% augstākas, nekā bija plānots gada sākumā,» stāstīja pašvaldības vadītāja vietniece. Turklāt atrast projektu pabeigšanai trūkstošo naudu kļūstot aizvien grūtāk.
Visam nepietiks
Arī pašvaldības vadītājs Andrejs Ceļapīters atzina, ka visus nepieciešamos darbus tranzītielās ar šiem līdzekļiem pašvaldība nespēs paveikt, jo līdzekļus nāksies iztērēt Rūpniecības ielai, kuru klāj neskaitāmi ielāpi un kurai nepieciešama kārtīga ceļa rekonstrukcija. Viņš gan neslēpa, ka valdības apsolītā nauda krietni atvieglos pašvaldības dzīvi un ļaus paveikt jau sen darāmos darbus.
Pašvaldībām apsolītie līdzekļi tiks novirzīti no aktivitātes, kas paredz līdzekļus pirmās šķiras autoceļu maršrutu sakārtošanai. Eiropas Savienības fondu pārdale veikta, lai palīdzētu pašvaldībām pārvaldīt infrastruktūru.
Pārdalītie līdzekļi tiks realizēti tikai nākamgad, kad reāli tiks sākti tranzītielu remontdarbi, kas atvieglošot braukšanu gan šo novadu caurbraucējiem, gan pašvaldību iedzīvotājiem.
Iepriekš projektu iesniegumu trešās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums bija nepietiekams. Trešajā atlases kārtā tika iesniegti, izvērtēti un akceptēti arī šie pieci pašvaldību projekti, taču, ņemot vērā ierobežoto finansējumu, tie iepriekš bija jānoraida.
Vairāk naudas ceļiem
Neatkarīgā jau vēstīja, ka valdība arī nespēja vienoties par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto risinājumu autoceļu finansēšanas modelim, kas paredzēja visus autovadītāju samaksātos nodokļus par transporta līdzekļu ekspluatāciju novirzīt ceļu uzturēšanai. Netika ņemti vērā ne pašvaldību lūgumi, ne ceļu būves pārstāvju brīdinājumi par nozarē gaidāmo krīzi. Atbalstu neguva arī SM ierosinājums no 2013. gada ceļu uzturēšanai pakāpeniski palielināt no degvielas akcīzes nodokļa iekasēto summu, kuru novirza ceļu uzturēšanai.
Vilcināšanās ar autoceļu problēmas risināšanu nav pieņemama Latvijas Pašvaldību savienībai. Tās priekšsēdētāja vecākais padomnieks Māris Pūķis valdībai atgādina, ka sliktais ceļu stāvoklis ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ārpus Rīgas trūkst darbavietu un nav iespējams attīstīt ekonomiku. Viņa un citu speciālistu viedokli valdība neņēma vērā, jo uzsvēra, ka papildu izdevumi ceļu uzturēšanai var iedragāt tās plānus nākamā gada budžetu veidot ar minimālu deficītu.
***
Viedokļi
DAIGA ELGA ĀBOLA, Madonas pašvaldības priekšsēdētāja vietniece:
– Visām pilsētām tie noteikti nebūs pietiekami, jo šobrīd celtniecības izmaksas nepaliek lētākas, kā tas bija pirms gada vai diviem. Būvniekiem laikam sāk pietrūkt līdzekļu vai ir kāds cits iemesls, bet jaunajos iepirkumos cenas ir jau par 30% augstākas, nekā bija plānots gada sākumā.
Andrejs CEĻAPĪTERS, Madonas pašvaldības priekšsēdētājs:
– Par šiem līdzekļiem mēs varēsim savest kārtībā Rūpniecības ielu, uz kuras asfalts uzklāts pirms trīsdesmit gadiem. Taču visam vajadzīgajam nepietiks – nevarēsim atjaunot vienu apli.