Norādot uz vairākām pozitīvām iezīmēm Saeimas darba rezultātā, Valsts prezidents Andris Bērziņš grozījumus likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kuri likumu jaunradi padarīja dārgāku, norādot uz nepilnībām, tomēr atgriezis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Uz šādu rīcību viņu aicināja gan Zaļo un zemnieku savienība, gan Saskaņas centrs.
A. Bērziņš uzskata, ka likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu – uz 2015. gadu.
«Likumdošanas grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu,
A. Bērziņš vērtē kā soli pareizā virzienā, jo mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos,» teikts Valsts prezidenta paziņojumā.
Proti, Saeimā noraidot likuma ierosinājumu, automātiski tiek rīkots referendums par vēlētāju iesniegtā likumprojekta pieņemšanu. «Līdz ar to ir pamatoti izvirzīt pietiekami augstas prasības attiecībā uz nepieciešamo parakstu skaitu likumprojekta iesniegšanai,» uzsver Valsts prezidents.
Tomēr A. Bērziņam šķiet, ka noteikums, kas nosaka vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu, prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, ka naudas vara politikā tikai palielināsies un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai.
Prezidentam tīkams ir arī Saeimas piedāvājums paredzēt papildu parakstīšanās iespējas ne tikai pie zvērināta notāra un bāriņtiesās, bet arī citās pašvaldības institūcijās un izmantojot elektronisko parakstu.
«Tomēr Saeima šos saudzējošākos risinājumus likumā ir tikai vispārīgi ieskicējusi un deleģējusi Ministru kabinetam izdot atbilstošus noteikumus vai uzdevusi iesniegt grozījumus citos likumos, kuru aprises nav skaidras,» norāda A. Bērziņš.
Tāpēc – pirms likuma grozījumos nav ietverti skaidri un svarīgākajos jautājumos izsmeļoši priekšraksti attiecībā uz parakstu vākšanu, nevajadzētu lemt par divu posmu principa atcelšanu, un ir iespējamas diskusijas tikai par prasību paaugstināšanu, kas ļautu atteikties no divu posmu principa likumu ierosināšanā.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka, atsakoties no pienākuma apmaksāt un savākt referenduma ierosināšanai nepieciešamo balsotāju parakstu skaitu, Saeima noteica, ka vajadzīgie aptuveni 150 tūkstoši parakstu būs jāsavāc likuma iniciatoriem pašiem.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilma Čepāne Neatkarīgajai atzina, ka ir «gandarīta, ka prezidents sapratis – parakstu vākšanai nepieciešams viens posms un likumā jākonkretizē valsts institūcijas, kas varētu apstiprināt parakstus».
Savukārt pret likuma izsludināšanu aicinājušā Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka nav svarīgi, kādēļ prezidents atgriezis likumprojektu. Svarīgi esot tas, ka šāds lēmums «norāda uz to, ka Saeima pieļāvusi brāķi un tiesiskuma koalīcijai tagad vajadzētu kļūt paškritiskākai».