Bankrotējušās Latvijas Krājbankas krahu izmeklējošās parlamentārās komisijas darbs līdzīgi citām līdz šim Saeimā izveidotajām izmeklēšanas komisijām lēnām izdziest. Aizvien biežāk komisijas sēdes nenotiek kvoruma trūkuma dēļ. Interesanti, ka uz tām aizvien biežāk neierodas tieši opozīcijas deputāti, kas bija komisijas dibināšanas iniciatori.
Saskaņas centru pārstāvošais Andrejs Elksniņš, netieši izskaidrojot kvoruma noraušanas iemeslus, Neatkarīgajai atzina, ka parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbībai tik ilgi nebūs jēgas, kamēr to vadību uzticēs koalīcijas politiķiem. «Tas ir aptuveni tāpat kā uzticēt Ministru kabinetam izmeklēt pašam savus pārkāpumus,» teica politiķis. Viņš pauda pārliecību, ka arī šī komisija, līdzīgi Parex krahu izmeklējošajai komisijai, savu darbu beigs bez nopietniem rezultātiem.
Arī komisijas priekšsēdētāja biedrs Romāns Naudiņš (VL!TB/LNNK) neslēpa, ka komisijas darbība kļuvusi daudz kūtrāka. Šā iemesla dēļ viņš iebildīs pret iespējamo mēģinājumu pagarināt komisijas darbībai atvēlēto termiņu. «Būs interesanti paskatīties komisijas locekļu apmeklējumu tabulu,» saka deputāts.
Ar komisijas priekšsēdētāju gan ir panākta vienošanās, ka, beidzot tās darbu, komisijas secinājumos un ierosinājumos varēs iekļaut ikviena tās locekļa ierosinājumus. Piemēram, komisija aicinās pārvērtēt iespēju valsts uzņēmumu, iestāžu un pašvaldību finanses uzglabāt tikai un vienīgi valsts kasē. Kā zināms, Latvijas Krājbankas krahā pašvaldības zaudēja vairākus miljonus, kurus, visticamāk, tās tā arī neatgūs.
Tiesa, šis ierosinājums arī pašā komisijā netiek vienprātīgi atbalstīts. Pret to, piemēram, iebilst Olšteina sešnieka pārstāve Elīna Siliņa, kura uzskata, ka šādi tiktu kropļota konkurence finanšu sektorā.
Daļa komisijas deputātu vēlēsies arī palielināt komisijas pilnvaras, lai nākamās parlamentārās izmeklēšanas komisijas būtu tiesīgas pieprasīt no valsts iestādēm plašāku informāciju. Piemēram, no prokuratūras un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK).
R. Naudiņš pastāstīja, ka komisija mēģinās ieviest arī lielāku atbildību FKTK vadībai, jo pēc Latvijas Krājbankas kraha esot neapstrīdams fakts, ka komisija nav darījusi visu iespējamo, lai nepieļautu bankas izputēšanu.
Parlamentārās komisijas darbības gaitā lielāka uzmanība tika pievērsta arī izmaiņām maksātnespējas procesu regulējošajos likumos, kas atņēma tiesai iespēju par faktisko uzņēmuma maksātnespēju noteikt dienu, kad uzņēmums reāli kļuvis maksātnespējīgs. Šobrīd maksātnespēja iestājas dienā, kad tiesa taisījusi lēmumu. Juristi un maksātnespējas procesa speciālisti uzskata, ka šā iemesla dēļ valstij faktiski liegta iespēja atgūt lielu daļu bankā zaudēto līdzekļu, jo ārkārtīgi apgrūtināta ir neizdevīgu darījumu, kas veikti pirms maksātnespējas iestāšanās, apstrīdēšana. Lai labotu šo kļūdu, R. Naudiņš jau ir iesniedzis likumprojektu par nepieciešamajiem grozījumiem.