Ministrija atklāj jaunos noteikumus skolām
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 17.septembrī, uzklausīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējumu par skolēnu skaita kritērijiem, kas noteiks, kuras pašvaldības pilnā apmērā saņems valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām, liecina sēdes darba kārtība.
Jaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā piešķirs pašvaldībām, kurām ir sakārtots skolu tīkls.
Skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četrām klašu grupām un izglītības iestādes atrašanās vietu.
Sagaidāms, ka Saeima par grozījumiem Izglītības likumā, kas deleģēs valdībai tiesības noteikt šos kritērijus, otrajā lasījumā lems septembrī. Pašus kritērijus plānots apstiprināt valdībā līdz šī gada beigām.
Saskaņā ar IZM datiem par 2024./2025.mācību gadu 12 pašvaldības vēl turpina darbu pie skolu tīkla sakārtošanas, un tajās nepieciešami vairāki būtiski lēmumi, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu izglītības pakalpojumu pieejamību.
Tikmēr astoņās pašvaldībās skolu tīkla sakārtošana ir gandrīz noslēgusies, un šobrīd vēl nepieciešami lēmumi par vienu līdz divām izglītības iestādēm.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) iepriekš atzinusi, ka priekšvēlēšanu laikā politiķi vairāk domās par saviem novadiem, padarot lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu sarežģītākus.
Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "Nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.
Jaunā modeļa pakāpeniska ieviešana tika sākta šajā mācību gadā, vispirms nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Modeli pilnā apmērā valdība vienojusies ieviest no 2026.gada septembra, reformai nepieciešamos miljonus vēl meklējot valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā.
IZM aprēķini liecina, ka reformas īstenošanai nākamgad no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 35,7 miljoni eiro, bet no 2027.gada un turpmāk - ik gadu 107,24 miljoni eiro. Aprēķini balstīti uz aktuālajiem skolēnu skaita, struktūras un izglītības iestāžu tīkla datiem 2024./2025.mācību gadā. Jaunie aprēķini par reformai nepieciešamo finansējumu tiek solīti oktobra vidū.
