Elektrotraumu skaits šogad Latvijā pieaudzis par 81 %, līdz septembra beigām reģistrēti 38 elektrotraumu gadījumi, salīdzinājumā ar 21 gadījumu pērn šajā pašā periodā. Turklāt viens gadījums bijis letāls.
E-cigarešu šķidrumu melnais tirgus ir reāla problēma skolas vecumu jauniešu vidū, šodien pēc Noziedzības novēršanas padomes sēdes aģentūrai LETA pauda tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS).
Ģībšana, caurums lūpā un apdegumi mutē - tieši tik trakas sekas uz mūsu jauniešiem atstāj nelegālajā tirgū pieejamie nikotīna spilventiņi un elektroniskās cigaretes, kuras šobrīd brīvi iespējams iegādāties aiz vecāku muguras.
"Mēs esam maza valsts, bet mums ir tik attīstīta nelegālo vielu industrija!" raidījuma "nra.lv sarunas" studijā atzina Rīgas domes deputāte un bijusī VID Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova (Suverēnā vara).
"Šobrīd vidusskolēni lieto ļoti daudz medikamentu, kas ir gan antidepresanti, gan dažādi neiroleptiķi. Tā ir realitāte, un rodas jautājums, kāpēc tu lieto? Kāpēc tev tik agrīnā jaunībā ir psihoemocionālas problēmas? Kas ir tas, ar ko tu netiec galā?" satraukta par mūsu jaunatni ir pedagoģe un Saeimas deputāte Ilze Stobova (Latvija pirmajā vietā), uzsverot, ka bērni netiek galā ar pieaugušo ekspektācijām.
Ar matemātikas uzdevumiem vairs netiek galā nedz pirmklasnieki, nedz viņu vecāki. Kas notika ar mūsu izglītības sistēmu un kādēļ bērnam sākumskolā jāizdzīvo tik liels stresa līmenis?
Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) uzsver, ka izglītība ir nevis pakalpojums, bet sadarbība starp ģimeni, bērnu un pedagogu. Diemžēl šobrīd darbs skolās neparedz inetnsīvu mācību vielas atkārtošanu, pedagogam pieņemot, ka bērns svarīgāko būs apguvis pašmācības ceļā.
Sākoties jaunajam mācību gadam Rīgas Čiekurkalna pamatskolā ieviesti jauni noteikumi, proti, apvienotas labierīcības gan meitenēm. gan puišiem. Izmaiņām iebilst daļa vecāku, vēsta "Bez Tabu".
Ceturtdaļa Latvijas skolēnu vismaz dažas reizes mēnesī piedzīvojuši kādu pāridarījuma veidu, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) jaunākie novērtējuma dati.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saskaņošanai un publiskajai apspriešanai nodevusi noteikumu projektu, kas paredz kārtību izglītības apguvei ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Latvijas Universitātes bibliotēkas Konferenču zālē un tiešsaistē paziņo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas jaunākos datus par 15 gadus vecu jauniešu prasmēm dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā. Piedalās izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone un LU studiju prorektore Olga Bogdanova, kā arī videouzrunā sveiks pirmais pētījuma vadītāj Latvijā, LU profesors Andris Kangr
Aizliegtās vielas skolēniem šobrīd kļuvušas tik pieejamas kā nekad agrāk, un tas raisa bažas gan par mūsu bērnu veselību un drošību, gan par viņu nākotni.
Pasaule, kurā šobrīd dzīvo jaunieši, ļoti mainās, savukārt vēlmi pazust un aizmirsties pierāda pieaugošā interese par dažādām apreibinošām vielām, tostarp ļoti spēcīgiem medikamentiem. Tāpat jaunā paaudze daudz laika pavada virtuālajā pasaulē un viņu skatījums uz dzīvi mēdz krasi atšķirties gan no vecākiem, gan skolotājiem.
Ata Kronvalda fonds ir noteicis jauno, 2025./2026.mācību gada skolu reitingu “Lielā Pūce”. Skolu reitingu veido, balstoties uz skolēnu rezultātiem valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātniskās biedrības konferencēs un citās valsts mēroga zinību sacensībās, liecina fonda paziņojums medijiem.
Augstskolā pedagoga loma no vienkārša izglītotāja ir jāpaplašina, praktizējot sociālo problēmu redzējumu, pārliecināta ir Saeimas deputātie Ilze Stobova (Latvija Pirmajā vietā). Viņasprāt, laikā, kad nelegālā tirgus durvis ir plaši atvērtas dažāda vecuma skolēniem, jo īpaši svarīga ir pedagogu spēja identificēt atkarības, taču viņiem šādu prasmju un kompetences nav.
“Sabiedrībai ir jākļūst atklātākai, drosmīgākai un redzošākai,” diskusijā par bērnu drošību atzīst izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība). Lai gan daudzi kritiskās situācijās vēlas paiet malā, tam jāpaliek pagātnē.
Skolas direktors Radžendra Davadi atradās savā skolā Nepālas Biduras pilsētā, kad grāmatvedis ienāca un kliedza: “Plūdi nāk, plūdi nāk!” Šis agrīnais brīdinājums izglāba vairāk nekā 900 skolēnu un 16 skolotāju dzīvības, raksta "Reuters".
Žurnālists Mārtiņš Otto veicis eksperimentu, noskaidrojot, cik pieejamas bērniem Latvijā ir aizliegtās vielas. Diemžēl aizliegumi darījuši pretējo, “[..] atverot brīnišķīgu darba tirgu nelegālajiem darboņiem,” novērojis divu bērnu tēvs.
Brīdis, kad bērns maina skolu, ir izšķirošs. Ja par jauno mācību iestādi izvēlēta kāda no ģimnāzijām, tas kļūst par vēl lielāku slogu skolēna nervu sistēmai, pārliecināta ir Saeimas deputāte Ilze Stobova (Latvija Pirmajā vietā).