“Katram nav jābūt karavīram.” Silenieks aicina pārskatīt valsts aizsardzības mācību skolās

Skolēniem jāmāca saprast apdraudējumus un zināt, kā rīkoties krīzē, uzskata biedrības “Drone Force – Europe” valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks. TV24 raidījumā “Naudas cena” viņš rosina pārskatīt valsts aizsardzības mācības programmu, lielāku uzsvaru liekot uz sabiedrības gatavību dažādām krīzes situācijām.

“Katram nav jābūt karavīram. Ne par to ir stāsts,” diskusijā uzsver Silenieks. Viņa ieskatā cilvēkam nepieciešama izpratne par savu rīcību apdraudējuma gadījumā, arī tad, ja viņš neizvēlas militāru profesiju.

Runājot par valsts aizsardzību, Silenieks izšķir divus savstarpēji saistītus virzienus: armiju, militāro ražošanu un tehnoloģijas, kā arī sabiedrības noturību. Viņš norāda, ka armijas spējas nevar atraut no pārējās sabiedrības un ražošanas — nepieciešama arī aizmugure, kas tās nodrošina.

Šādu izpratni, viņaprāt, būtu jāveido jau skolā. Tad arī jaunieši varētu apzināties, vai vēlas turpināt mācības un strādāt ar aizsardzību saistītajās jomās.

“Es revidētu valsts aizsardzības mācības programmu skolā,” saka Silenieks, skaidrojot savu ieceri. Viņš vēlētos, lai uzsvars būtu uz bērnu izpratni par apdraudējumiem un praktisku rīcību krīzes situācijās, nevis viņu sagatavošanu karavīru lomai.

Būtiskākais jautājums, uz kuru skolēnam būtu jāsaņem atbilde, ir vienkāršs: ko man konkrētajā situācijā darīt?

Silenieks uzsver, ka gatavība krīzēm nav saistīta tikai ar karu. “Tas nav stāsts tikai par karu, tas stāsts par jebkādiem apdraudējumiem,” viņš norāda.

Kā piemēru viņš min ASV skolās rīkotās mācības par rīcību šaušanas gadījumā. Ar šo piemēru Silenieks pamato domu, ka zināšanas par drošību nepieciešamas arī situācijās, kas nav militārs konflikts.