Pētījums: Latvijas skolēniem arvien biežāk dara pāri
Ceturtdaļa Latvijas skolēnu vismaz dažas reizes mēnesī piedzīvojuši kādu pāridarījuma veidu, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) jaunākie novērtējuma dati.
Šādu pieredzi 2025. gada pētījumā minēja 25% Latvijas skolēnu, kamēr OECD valstīs - vidēji 20%. Salīdzinot ar 2022. gadu, pāridarījumu izplatība Latvijā palielinājusies, tāpat kā lielākajā daļā valstu, norāda pētnieki.
Savukārt no 2018. līdz 2022. gadam pāridarījumu gadījumu Latvijā bija mazāk. Pētnieki pieļauj, ka to varēja ietekmēt Covid-19 pandēmija, kuras laikā skolēni ilgstoši neapmeklēja skolu un retāk kontaktējās klātienē.
Kibermobings skolēnu vidū ir retāk sastopams nekā citas pāridarījumu formas. Tomēr Latvijā 5% skolēnu norādīja, ka gada laikā pirms PISA testa vismaz dažas reizes mēnesī internetā bez viņu ziņas par viņiem tika publicēta nepatīkama informācija. OECD valstīs vidēji šādu pieredzi minēja 3% skolēnu.
Pētījuma dati liecina, ka skolēniem, kuri Latvijā saskārušies ar šādu kibermobinga veidu, vidējie sasniegumi dabaszinātnēs bija par 63 punktiem zemāki nekā viņu vienaudžiem.
Kā vēstīts, Latvijas skolēnu zināšanas pēdējos desmit gados ir būtiski pasliktinājušās, īpaši lasīšanā, liecina PISA jaunākie novērtējuma dati.
Pētījumā 15 gadus veci jaunieši pildīja uzdevumus matemātikā, lasīšanā, dabaszinātnēs, kā arī risināja uzdevumus digitālajā vidē.
Salīdzinot ar 2015. gadu, Latvijas skolēnu vidējais rezultāts lasīšanā samazinājies par 51 punktu, kas ir teju divreiz lielāks kritums nekā vidēji OECD valstīs.
2025. gada pētījumā Latvijas skolēni lasīšanā vidēji ieguvuši 430 punktus, kamēr OECD valstu vidējais rādītājs ir 461 punkts. 41% skolēnu nav sasnieguši minimālo lasītprasmes līmeni, bet augstāko līmeni uzrādījuši tikai 2,6% skolēnu.
Pētījums liecina, ka lasītprasmes problēma saistīta arī ar skolēnu spēju koncentrēties un noturēt uzmanību. Turklāt šīs problēmas nav radušās pamatskolas beigās. Līdzīgs lasītprasmes kritums bija redzams jau sākumskolas posmā veiktajā starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā (PIRLS).
Dabaszinātnēs skolēni ieguvuši vidēji 468 punktus, bet matemātikā - 460 punktus. Salīdzinot ar 2015. gadu, dabaszinātņu rezultāts samazinājies par 17 punktiem, bet matemātikā - par 23 punktiem.
Savukārt datoriskajā problēmsrisināšanā Latvijas skolēnu vidējais rezultāts ir 507 punkti, kas pārsniedz OECD valstu vidējo rādītāju - 500 punktus.
Skolēnu rezultāti dažādās skolās būtiski atšķiras, taču skolas atrašanās vieta pati par sevi būtiski neietekmē sniegumu. Liela nozīme ir skolēnu sastāvam un apstākļiem, kādos notiek mācības, norāda pētnieki.
