Bijušo "Krājbankas" vadītāju krimināllietu turpinās iztiesāt nākamgad

Bijušo AS "Latvijas Krājbankas" prezidenta Ivara Priedīša un bankas līdzīpašnieka Vladimirsa Antonova krimināllietu, Rīgas apgabaltiesa turpinās skatīt 2023.gada 7.martā plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Iepriekš abi apsūdzētie pārsūdzējuši pirmās instances spriedumu, ar kuru viņiem piespriests cietumsods un mantas konfiskācija. Šī gada 7.aprīlī apgabaltiesa ierosināja apelācijas tiesvedību un pirmā tiesas sēde lietā notika 4.oktobrī, taču lietas izskatīšanu nācās atlikt, jo uz tiesas sēdi nebija ieradies Antonovs.

Lietu izskata slēgtās tiesas sēdēs.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā Priedīti un Antonovu atzinusi par vainīgiem, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju.

Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.

Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.

Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.

Abi apsūdzētie tika vainoti par 27 miljonu eiro piesavināšanos. Viņi apsūdzēti par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī Priedītis apsūdzēts par "Latvijas Krājbankas" statistikas pārskatu un statistiskās informācijas viltošanu un slēpšanu.

Lieta tika izskatīta slēgtā tiesas sēdē, jo to lūdza cietušās bankas pārstāvis, lai aizsargātu komercnoslēpumu.

Kriminālprocess tika uzsākts 2011.gadā, bet tiesai nodots 2014.gadā. Iztiesāšanas laikā notika 55 tiesas sēdes, kuru laikā tika pārbaudīti apsūdzības un aizstāvības iesniegtie pierādījumi.

Iztiesāšanas sākumstadijā vairākas tiesas sēdes tika atliktas apsūdzētā Antonova neierašanās dēļ, tāpēc tiesa nolēma iztiesāt krimināllietu bez viņa klātbūtnes.

Iztiesāšanas laikā liecības sniedza vairāk nekā 30 apsūdzības un aizstāvības pieteiktie liecinieki, no kuriem daļa dzīvoja ārzemēs, tāpēc tika organizētas videokonferences ar ārvalstu kompetentajām iestādēm šo liecinieku nopratināšanai.

Prokuratūrā aģentūrai LETA norādīja, ka apsūdzības uzturētājs Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls ir apmierināts ar tiesas nolēmumu, jo, neskatoties uz ilgstošo tiesvedību apjomīgajā krimināllietā, ir izdevies panākt taisnīguma atjaunošanu, kā arī parādīt sabiedrībai, ka par izdarītiem noziegumiem vainīgās personas tiek sodītas neatkarīgi no tā, kādu statusu vai amatu tās ieņem un cik laika ir pagājis no nozieguma izdarīšanas brīža.

"Prokuratūra arī turpmāk veicinās soda neizbēgamības principa darbību, īpaši attiecībā pret "balto apkaklīšu" noziedzību," sacīja prokurors.

LETA jau ziņoja, ka 2011.gada nogalē "Latvijas Krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Civillietā, kura saistīta ar "Latvijas Krājbanku", Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15,4 miljonus eiro no septiņiem bankas bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas to atstāja spēkā. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spriedums ir stājies spēkā.

Lietā kā atbildētāji bija septiņi likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušie valdes locekļi - Priedītis, bijušais Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (AP), Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.