Neņemot vērā juristu iebildumus, Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz nostiprināt iespēju aizstāvim un prokuroram tiesas izmeklēšanas laikā iesniegt papildu pierādījumus.
Līdz ar to nākotnē krimināllietu iztiesāšana aizstāvjiem varētu kļūt krietni neprognozējamāka nekā līdz šim.
Papildinot likuma pantu par procesuālajām tiesībām iztiesāšanā, piedāvātās kriminālprocesa izmaiņas paredz aizstāvim un prokuroram tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem. Tāpat likumā paredzēts precizēt, ka prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus arī par papildu pierādījumu pievienošanu lietai.
Saeimas kuluāros mēļo, ka šie likuma grozījumi izstrādāti, lai bez šķēršļiem varētu papildināt Ventspils mēra Aivara Lemberga lietas, tādējādi palielinot viņa notiesāšanas iespējamību. Šai versijai gan enerģiski iebilst grozījumu autori, taču ekspertu viedokli tie nolēmuši ņemt vērā.
«Ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē izskanējušos augstas raudzes juristu diametrāli pretējos viedokļus par šo priekšlikumu, komisija nolēma lūgt iesaistītajām pusēm izteikt rakstisku argumentētu viedokli un sniegt arī alternatīvus ierosinājumus problēmas risināšanai. Izvērtējot tos, komisija un Saeima varēs lemt par turpmāko rīcību,» skaidro Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Kā norāda likumprojekta autori, pašreizējais tiesiskais regulējums par papildu pierādījumiem nav precīzs un nedz prokuroram, nedz aizstāvim tieši nav paredzētas tiesības lietas iztiesāšanas laikā pieprasīt no trešajām personām informāciju un ziņas par faktiem, kuriem var būt nozīme konkrētajā kriminālprocesā. Tādējādi grozījumi sekmēs krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un nodrošinās iespēju aizstāvim un prokuroram iespēju tiesas izmeklēšanas laikā iesniegt papildu pierādījumus.
Viens no kaismīgākajiem šo grozījumu apstrīdētājiem ir zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, kurš likuma grozījumu autoriem pārmet vēlmi kriminālprocesu padarīt par «brīvi lietojamu instrumentu apsūdzības rokās». Advokāts uzsver, ka jaunā iecere kriminālprocesā ieviesīs sacīkstes principu, kas ir pašsaprotama norma civiltiesībās, bet neesot pieļaujama krimināltiesībās.
«Civilprocesā tas ir pieļaujams, bet kriminālprocesā nav sacīkstes principa. Tagad var izrādīties, ka apsūdzība tiks veidota tiesas laikā. Tas nav pieļaujams!» saka advokāts. Papildu pierādījumu iekļaušana lietā tās iztiesāšanas laikā radot arī nepieciešamību iegūt laiku, lai aizstāvība varētu iepazīties ar jauno informāciju, taču viņa pieredze advokatūrā liecinot, ka šāda iespēja aizstāvībai netikšot dota, jo tiesa vadās pēc principa – izskatīt lietu saprātīgā termiņā.