Referendumu likums būs jāaptur

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), pateicoties Saskaņas centra atbalstam, savākusi nepieciešamo 34 Saeimas deputātu parakstus, lai Valsts prezidents būtu spiests uz diviem mēnešiem apturēt strīdīgo grozījumu tā dēvētajā referendumu likumā stāšanos spēkā.

Vienai pašai ZZS, kurai Saeimā ir 13 mandāti, tas nebūtu bijis iespējams, jo neviena no koalīcijā esošajām partijām nebija gatava pievienoties ZZS aicinājumam. Kooperējoties ar Saskaņas centru, kuram ir 31 mandāts, šis uzdevums izpildīts diennakts laikā. Tagad Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ar kuru ZZS delegācija tiksies šodien, būs jāaptur likuma izsludināšana, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) jāsāk parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu. Ja tiks savākti apmēram 150 tūkstoši parakstu, likuma grozījumu referendumā izlems balsstiesīgie iedzīvotāji. CVK jau aplēsis, ka parakstu vākšana varētu izmaksāt 0,5 miljonus latu.

Veiksmīgs gājiens

Politologi uzskata, ka iestāšanās par tautas varas neierobežošanu abiem politiskajiem spēkiem palīdzēs audzēt politisko kapitālu nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Ar valdošās koalīcijas balsu vairākumu tika atbalstīti likuma grozījumi, kas paredz līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā kārtā savākt 50 tūkstošus balsstiesīgo parakstu. Savukārt no 2015. gada būs nepieciešams savākt vairāk nekā 150 tūkstošus balsstiesīgo parakstus. ZZS norāda, ka tas ir pārāk augsts slieksnis pilsoņu līdzdalības iespējām un notariāli apstiprināmo parakstu izmaksu dēļ arī nesamērīgi dārgs tautas demokrātijas instruments.

Sociologu un politologu viedokļi par to, vai opozīcijā esošās partijas spēs panākt, ka par referenduma nepieciešamību parakstās vairāk nekā 150 tūkstoši balsstiesīgo, ir atšķirīgi. Piemēram, sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka nepieciešamais parakstu skaits netiks savākts, jo diskusija par problēmām referendumu likuma grozījumos nav spējusi pamest šauro politiķu un politologu vidi.

Referendums būs

Savukārt politologs Ivars Ījabs domā, ka referenduma organizēšanai nepieciešamais balsstiesīgo parakstu skaits tiks savākts, bet tajā nepiedalīsies pietiekami daudz cilvēku, lai uzskatītu, ka referendums ir noticis. Politologs atgādina, ka šajā procesā būtiska ietekme būs Saskaņas centram (SC), kas pašlaik ir populārākā partija. Ja SC spēs mobilizēt ne tikai savus parlamenta deputātus, bet arī vēlētājus, tad referendums var arī notikt. Ja nepieciešamais kvorums nebūs savākts, tad vismaz koalīcijas pārstāvji būs spiesti beidzot izskaidrot izloloto likuma grozījumu nepieciešamību tautai saprotamā formā.

«Iniciatīva no sabiedriskās domas viedokļa ir pietiekami problemātiska. Domāju, ka koalīcija bijusi pietiekoši slinka un nav skaidrojusi, kāpēc šādi ierobežojumi vajadzīgi un kā tas tiks darīts. Opozīcija to ir izmantojusi,» saka politologs, kurš uzskata, ka šī ZZS iniciatīva ļaus politiskajam spēkam sagatavoties arī nākamajā pašvaldību vēlēšanām. «Jebkurš, kurš nostāsies tautas pusē, sakot, ka tautas tiesības nedrīkst ierobežot, būs ieguvējs. Nevienā valstī pilsoņiem nepatīk, ka viņu tiesības ierobežo. Turklāt referendumu jautājums nav pielīdzināms kaut kādu pabalstu griestu atcelšanai, kas skar ierobežotu sabiedrības segmentu,» uzskata politologs.

Nebija citas izejas

ZZS iniciatīvas grupas vadītāja Dana ReiznieceOzola atzinās, ka pagaidām arī vēl nav domāts par to, kā varētu skanēt referendumā uzdodamais jautājums. Taču viens esot skaidrs – jāpanāk, lai arī pēc 2015. gada referendumus organizētu divās parakstu vākšanas kārtās, kur pirmajā kārtā to dara idejas autori, bet otrajā – Centrālā vēlēšanu komisija.

Deputāte atzīst, ka būs grūti panākt, lai referendums notiktu, taču cita ceļa neesot. «Būs ļoti grūti, ņemot vērā kopējo vēlētāju aktivitāti, bet mums kā opozīcijai jāievēro konsekvence, esam teikuši, ka līdzdalību likumu jaunradē iedzīvotājiem nedrīkst padarīt sarežģītāku. Šis ir loģisks solis – iet līdz galam un ļaut pašai tautai saglabāt iespēju strādāt ar likumprojektu ierosināšanu,» saka politiķe.

Viņa arī noraida jebkurus iespējamos pārmetumus par sadarbošanos ar Saskaņas centru. «Mēs sadarbojamies ar visiem saprātīgajiem deputātiem un uzrunājam pilnīgi visas frakcijas,» teica parlamentāriete.