Valdošā koalīcija, neprecizējot ieceres, vienojusies atvērt likumu par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. To šonedēļ paziņoja premjera pienākumus izpildošā labklājības ministre Ilze Viņķele, kas pašlaik tiesājas ar Neatkarīgo. Mediju profesionāļi uzskata, ka šāds lēmums ir pārsteidzīgs un potenciāli apdraud mediju brīvību.
Vienīgā argumentācija par labu likuma atvēršanai, kas pieejama medijiem, vēsta, ka tas ir novecojis. I. Viņķele arī solījusies, ka žurnālistiem nevajadzētu satraukties par mēģinājumu ierobežot viņu brīvības.
Viens no preses likuma līdzautoriem Ābrams Kleckins gan piekrīt, ka pašlaik spēkā esošais preses likums ir novecojis, taču nepiekrīt koalīcijas ierosinājumam to atvērt modernizēšanai, nepasakot, ko tieši vēlas likumā mainīt. «Vispirms nepieciešama detalizēta un padziļināta diskusija ar nozares profesionāļiem un juristiem, kas vienotos par vajadzīgajām izmaiņām likumā, bet vienkārši atvērt to un tikai pēc tam domāt, ko ar to likumu darīt, nebūtu pieņemami,» saka nozares ilggadējais profesionālis. Viņš arī uzskata, ka, nepamatoti atverot preses likumu un šādi spēlējoties ar žurnālistiem, pie varas esošie plaisu starp sabiedrību un varu riskē padarīt vēl plašāku, jo nepārvērtējamu lomu šajās attiecībās spēlē tieši mediji un žurnālisti.
Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders norāda, ka Latvijas preses likums ir viens no demokrātiskākajiem medijus regulējošajiem likumiem pasaulē. «Tas tika radīts brīdī, kad bija diezgan naiva izpratne par demokrātiju, kad Vienotības līderi vēl nebija tikuši pie varas. Šā likuma realizācija nodrošināja to, ka Latvija pēc preses brīvības rādītājiem vēl pirms desmit gadiem pasaulē bija pirmajā desmitniekā,» teica J. Paiders. Viņš ir pārliecināts, ka šāda līmeņa preses brīvība nepatīk nevienam pie varas esošajam politiskajam spēkam. Tādēļ arī Latvijā līdz šim bijuši vērojami mēģinājumi ierobežot preses brīvību ar citu likumu palīdzību, piemēram, Krimināllikuma, kurā ieviesa kriminālatbildību par goda un cieņas aizskaršanu.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra redz tikai vienu iemeslu, kāpēc politiķiem vajadzētu iniciēt preses likuma atvēršanu, – «ja to likumu vispār ver vaļā, tad tikai par mediju politiku». Profesors uzskata, ka pašreizējais preses likums nepietiekami regulē dominējošo stāvokli medijos. Pēc viņa domām, šis jautājums aktualizējās pēc Latvijas Neatkarīgās televīzijas, TV3 un TV5 apvienošanās. Pēdējā laikā aizvien skaļākas ir baumas arī par krievvalodīgās preses nonākšanu vienās rokās, tādēļ šo jautājumu būtu vērts precizēt normatīvajos aktos. «Nevienā Rietumu pasaules valstī dominējošais stāvoklis mediju tirgū nav atstāts neregulēts,» saka O. Skudra. Norādot uz vienīgo pieņemamo argumentāciju likuma atvēršanai, viņš gan atzīst, ka esot gandrīz par 100% pārliecināts, ka nevienas Saeimā pārstāvētās politiskās organizācijas programmā jautājums par mediju politikas veidošanu nav iekļauts, kas koalīcijas vēlmi atvērt likumu dara apšaubāmu.