Uzklausot desmit tūkstošu iedzīvotāju vēlmi paaugstināt Saeimas deputātu atbildību par zvēresta pārkāpumiem, parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sākusi diskutēt par pieļaujamajiem sodiem deputātiem, kas rīkojušies pretrunā ar svinīgo solījumu, kuru devuši, stājoties amatā. Iespējams, ka par būtiskiem zvēresta pārkāpumiem deputātiem nākotnē būs jānoliek mandāts.
Augstāku atbildību
Sabiedrības uzmanība deputāta zvēresta nozīmīgumam pastiprināti tika pievērsta pēc tam, kad Saskaņas centra deputāts Nikolajs Kabanovs, kad bija svinīgi solījis stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, parakstījās par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Pēc šā gadījuma Nacionālā apvienība koalīcijas sadarbības padomē rosināja paaugstināt atbildību par zvērestā iekļauto solījumu nepildīšanu, taču tālāku virzību šī ideja tā arī neguva. Ideja paaugstināt deputāta atbildības latiņu tomēr nepazuda, un sabiedrība izmantoja gada sākumā pieņemtos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas deva tiesības parlamentā iesniegt kolektīvos priekšlikumus, ja tos parakstījuši vismaz
10 tūkstoši pilsoņu, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu.
Tieši šādā veidā pilsoņu iniciatīva par atbildības paaugstināšanu atkal nonāca Saeimas komisijā. Idejas autori komisijai pastāstīja, ka pēc notikuma ar N. Kabanovu nepieciešamie tūkstoši parakstu tika savākti piecu dienu laikā. Viņuprāt, tas ir pietiekams signāls, lai Satversmē iekļauto zvērestu padarītu saistošāku un tā pārkāpšana nebeigtos tikai ar simboliska rājiena izteikšanu, kā tas Saeimas kārtības rullī paredzēts šobrīd.
Nacionālo apvienību komisijā pārstāvošais Raivis Dzintars savā viedoklī bija tiešs – viņš uzskata, ka par būtiskiem deputāta zvēresta pārkāpumiem politiķim vajadzētu atņemt mandātu. Pārēji komisijā strādājošie deputāti un pieaicinātie parlamentārieši no citām komisijām šai idejai it kā neiebilda, taču plašas diskusijas izvērtās par to, kam uzticēt tiesības pieņemt lēmumu par zvēresta pārkāpuma būtiskumu un mandātu atņemšanu.
Kurš sodīs?
Vienotību pārstāvošā deputāte Lolita Čigāne norādīja, ka nebūtu pieņemami, ja vēlētāju dotu Saeimas deputāta mandātu noņemtu citi tautas ievēlēti politiķi. Turklāt šāda kārtība iekļautu risku, ka koalīcijas deputāti, atņemot mandātu, varētu izrēķināties ar netīkamu opozīcijas politiķi. Viens no variantiem būtu – lemšanu par zvēresta pārkāpuma nopietnību uzticēt Satversmes tiesai.
Viņasprāt, Satversmē iekļautais zvērests arī esot pārāk plaši interpretējams un bargo sodu tīri teorētiski varētu saņemt arī deputāts, kas šķērsojis ielu, kad luksoforā deg sarkanā gaisma, jo zvērestā tas solījis ievērot valsts likumus. Šim viedoklim nevēlējās piekrist Tieslietu ministrijas pārstāve, kas norādīja, ka Lietuvā un Igaunijā deputāta zvērests ir vēl plašāk tulkojams – proti, deputāts sola būt uzticīgs valstij. Tajā pašā laikā Lietuvā ir paredzēts, ka deputāts, pārkāpjot šo zvērestu, zaudē mandātu. Piemērs arī ilgi neesot jāmeklē, jo impīčmenta procedūra pret kādu Lietuvas deputātu tika uzsākta par to, ka viņš ļāvis savam kolēģim balsot par viņu laikā, kad pats nav atradies parlamentā. Līdzīga atbildība par zvēresta pārkāpšanu ir paredzēta arī Norvēģijā un Ungārijā.
Plašākus ierobežojumus
Rezultātā komisijas locekļi vienojās, ka deputāta atbildība par zvērestu nenoliedzami ir jāpaaugstina, jo, izsakoties Ineses LībiņasEgneres (Reformu partija) vārdiem, nav pieņemami, ka Satversmē nostiprināta norma ir tikai dekoratīva, taču tālāka lēmuma taisīšanai ir nepieciešama Tieslietu ministrijas sagatavota informācija par praksi šādos gadījumos ārvalstīs. Tāpēc pie šā jautājuma komisija atgriezīsies pēc mēneša.
Juristu rindās nav vienprātības par nepieciešamību paaugstināt deputāta atbildību un sekām par zvēresta laušanu. Zvērināts advokāts Aldis Gobzems norāda, ka «zvērests ir morāli ētiska kategorija, kuru izskatīt Satversmes tiesai nevajadzētu, jo tai ir nopietnākas lietas, ko darīt». Viņš arī uzskata, ka sodīt zvērestu lauzušu deputātu pilsoņiem vajadzētu nākamajās vēlēšanās un tā ir tikai pašu balsotāju atbildība – atcerēties politiķa grēkus.
Savukārt Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs uzskata, ka mandāta atņemšanai vajadzētu būt tikai daļa no soda. Viņaprāt, politiķis vēl vairāk aizdomāsies par savu rīcību, ja viņam draudēs arī aizliegums pēc mandāta atņemšanas noteiktu laiku kandidēt vēlēšanās. Viņš gan pauda aizdomas, ka šī iniciatīva tālāku virzību tā arī negūs, bet politiķi sarunas par savas atbildības paaugstināšanu izmantos politiskā kapitāla veidošanai.
***
VIEDOKLIS
AIVARS BOROVKOVS, Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētājs:
– Kamēr atbildība ir deklaratīva un aprobežojas tikai ar kaunināšanu, tikmēr konstruktīvas izmaiņas nevar gaidīt.
ĪSA VĒSTURE
• Satversmē deputāta zvērests tika iekļauts tikai 2002. gadā, kad kārtējo reizi saasinājās jautājums par latviešu kā vienīgo valsts valodu. Nacionālās apvienības deputāts Dzintars Rasnačs, kas parlamenta Juridiskajā komisijā piedalījās šo pamatlikuma grozījumu sagatavošanā, neatminas, ka, gatavojot zvēresta tekstu, deputāti būtu ļoti aizdomājušies par sekām, ja kādu deputātu vainotu zvēresta pārkāpšanā. Taču viņš uzskata, ka atbildības paaugstināšana šādos gadījumos būtu nepieciešama.