Valsts prezidentam Andrim Bērziņam ir vēl divas dienas, lai pieņemtu patstāvīgu lēmumu par referendumu likuma grozījumu likteni. Rīt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) prezidentam iesniegs Saeimas deputātu parakstīto vēstuli, kurā aicina apturēt likumprojekta izsludināšanu.
Pēc vēstules saņemšanas viņam būs jāizšķiras – notikt referendumam par referendumu likumu vai nenotikt.
Dārgāks process
Jau vēstīts, ka ar valdošās koalīcijas balsu vairākumu tika atbalstīti likuma grozījumi, kas paredz līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā kārtā savākt 50 tūkstošus balsstiesīgo parakstu. Savukārt no 2015. gada būs nepieciešams savākt vairāk nekā 150 000 balsstiesīgo parakstu. ZZS norāda, ka tas ir pārāk augsts slieksnis pilsoņu līdzdalības iespējām un notariāli apstiprināmo parakstu izmaksu dēļ – arī nesamērīgi dārgs tautas demokrātijas instruments.
Izmantojot Satversmē garantētās tiesības, ZZS, lai apturētu nepieņemamās likuma normas, sāka Saeimas deputātu parakstu vākšanu un nepilnās divās dienās, palīdzot Saskaņas centra parlamentāriešiem, savāca nepieciešamo skaitu. Trešdienas pēcpusdienā bija savākti jau 38 paraksti nepieciešamo 34 vietā. ZZS iniciatīvas grupas vadītāja Dana ReiznieceOzola joprojām cer, ka šo vēstuli parakstīs arī kāds drosmīgāks koalīcijas parlamentārietis.
Iztikt bez referenduma
Pēc tikšanās ar A. Bērziņu D. ReiznieceOzola Neatkarīgajai atzina, ka labākais risinājums situācijai būtu tad, ja Valsts prezidents nodotu likumprojektu caurskatīšanai Saeimā un dotu precīzus norādījumus, kas tajā jālabo. Šādā gadījumā nebūtu nepieciešama tautas nobalsošana, kas valstij izmaksātu krietnu summiņu. Piemēram, Centrālā vēlēšanu komisija jau aprēķinājusi, ka nepieciešamo aptuveni 150 tūkstošu parakstu savākšana, kas vajadzīgi, lai varētu organizēt referendumu, valstij izmaksātu aptuveni pusmiljonu latu.
«Taču prezidenta uzdevumiem jābūt ļoti precīziem. Nevar būt tāda absurda situācija kā iepriekšējo reizi, kad prezidenta pausto kritiku par grozījumiem referendumu likumā izmantoja gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti,» teica politiķe.
ZZS vēlas, lai no referendumu likuma tiktu izdalīta sadaļa par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas ikvienam ES dalībvalsts pilsonim garantē tiesības piedalīties ES normatīvo aktu jaunradē, un lai tiktu atcelta iecere uz referenduma organizētāju pleciem uzkraut visu tautas nobalsošanas organizēšanai nepieciešamo parakstu savākšanu.
Politiskā organizācija arī vēlētos, lai gadījumā, ja referendums tiek organizēts, Saeima izstrādātu arī pati savu likumprojekta variantu. Tad referendumā varētu izvēlēties starp šo likumprojektu un tautas balsošanai nodotajiem pašlaik apspriestā likumprojekta grozījumiem.
Bumba prezidenta pusē
Kaut arī A. Bērziņš jau paudis viedokli, ka nesaskata iemeslus nodot likumprojektu otrreizējai caurskatīšanai Saeimā, D. ReiznieceOzola cer, ka pēc tikšanās ar ZZS delegāciju prezidents savu viedokli mainīs. Pretējā gadījumā referendums tiks organizēts.
Situāciju sarežģī fakts, ka Satversme liedz rīkot referendumu par līgumiem ar ārvalstīm, bet referendumu likumā iekļautās Eiropas pilsoņu iniciatīvu regulējošās normas balstās uz Lisabonas līgumu un Eiropas Savienības regulu, par kuru neizpildīšanu Latvijai draudētu sods.
ZZS par to gan pagaidām neuztraucoties, jo šis jautājums ir jāatrisina prezidentam un viņa padomniekiem. «Protams, arī mūsu cilvēki pēta šo jautājumu, bet tagad bumba ir prezidenta pusē un lēmums jāpieņem viņam,» teica D. ReiznieceOzola.