"Vienotības" reitingus balsta ilūzija

Vienotības deputāta Dzintara Zaķa epopeja ar automašīnas iegādāšanos, apejot nodokļus, sabiedrības acīs viņa pārstāvētajai politiskajai organizācijai kaitējusi nav – gluži pretēji. Eksperti uzskata, ka par to partijai jāpateicas ilūzijai, kuru uztur arī ārvalstu eksperti – ka Latvija veiksmīgi pārvarējusi krīzi.

Saskaņā ar Latvijas faktu veikto aptauju jūnijā 18,5% vēlētāju savu balsi atdotu tieši par Vienotību. Ja parlamenta vēlēšanas notiktu šodien, maģisko piecu procentu barjeru pārvarētu un Saeimā iekļūtu vēl trīs partijas. Pēc Vienotības reitinga otrajā vietā pārliecinoši stājas Saskaņas centrs, par kuru savu balsi atdotu 14,7% vēlētāju. Tiesa, šī partija piedzīvojusi atbalstītāju pulka sarukšanu, salīdzinot ar maiju, jūnijā par to vēlētu par 2,8 procentpunktiem mazāk balsstiesīgo valsts iedzīvotāju. Trešajā vietā ierindojas Zaļo un zemnieku savienība, kura trešo mēnesi pēc kārtas spējusi audzēt savu atbalstītāju pulku – jūnijā par to balsotu 8% balsstiesīgo. Par Nacionālo apvienību Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK balsotu 6,8% vēlētāju.

«Tas, ka Vienotībai audzis reitings, ir viegli izskaidrojams. Tā ir varas partija, nevienam tā redzami sliktāk nepaliek, bet kas attiecas uz Zaķi – pie mums publika ir krietni iecietīga pret visādām sīkām blēdībām, tāpēc tā epopeja nekādu triecienu noteikti nav devusi,» uzskata politologs Ivars Ījabs. Viņš pieļauj, ka reitingos atspoguļojas arī sezonalitāte – ir siltāks, rēķini par apkuri vairs nav jāmaksā, un ļaudīm vienkārši ir labāks garastāvoklis. «Iespējams, ka arī pamanījuši – Eiropā notiek visādi dieva brīnumi, bet pie mums viss ir it kā stabili,» piebilst eksperts.

«Visticamāk, reitinga kāpums ir stabilitātes izraisītas inerces kāpums. Pati valdība ir pietiekami stabila un prognozējama [..] Pēc ilgiem laikiem ir panākta subjektīva stabilitāte. Kāpēc lai vienkāršajam vēlētājam tas neradītu miera sajūtu?» stabilitātes izraisītās labsajūtas lomu Vienotības reitinga kāpumā, neraugoties uz maziem nesmukumiem, skaidro politoloģe Iveta Reinholde.

Savukārt politisko norišu vērotājs Filips Rajevskis Dz. Zaķa skandāliņa ietekmi uz Vienotības reitingiem nesteidz norakstīt. «Tā epopeja bija nepatīkama, bet ir vesela rinda ar pozitīvām lietām, piemēram, diskusija par nodokļu samazināšanu. Fons ir pozitīvs, pēc reitinga izskatās, ka lielākā daļa sabiedrības atbalsta uzņemto ekonomisko kursu. Un tas ir valdības nopelns. Zaķa ietekmi redzēsim tuvāk vēlēšanām, domāju, ka Zaķa epopeja tā vienkārši nebeigsies,» uzskata F. Rajevskis.

Virs piecu procentu sliekšņa joprojām nespēj palēkties Reformu partija. Sākumā piedzīvojot apskaužamu vēlētāju atbalstu, tā ātri vēlētāju rindās zaudēja savus domubiedrus, un nu par to balsotu tikai 2,6% balsstiesīgo. Kādreizējie līderi šobrīd atrodas vienā kompānijā ar ietekmi zaudējušo Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā, par kuru balsotu 2,3% vēlētāju, un Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, kuru atbalsta vien 0,8% vēlētāju.

Vērtējot Reformu partijas reitingu, I. Ījabs neslēpa skepsi par partijas spēju saglabāt savu ietekmi, jo cilvēki sapratuši, ka tā ir nenotikusi partija. «Tie cilvēki, kas sēž parlamentā [no Reformu partijas], liela daļa nemaz savu nākotni ar politiku nesaista, viņiem vienkārši pa lēto paspīdēja iespēja iekļūt Saeimā,» uzskata I. Ījabs, kas Reformu partiju dēvē par avantūru.

Jāatzīst, ka gandrīz trešdaļa – 29,8% aptaujāto – joprojām nebija izlēmuši, par kuru politisko spēku būtu gatavi atdot savu balsi.