Latgales vēlētājus pārstāvošie Saeimas deputāti nav kategoriski pret jaunas hidroelektrostacijas būvēšanu uz Daugavas, taču, lai būtu iespējams turpināt diskusiju par šī projekta pamatotību, esot nepieciešams izpētīt projekta ekonomisko izdevīgumu un tā ietekmi uz dabu.
Nacionālās apvienības deputāte Inese Laizāne nenoliedza, ka emocionāli viņiem visiem ideja par jaunas HES būvniecību ir grūti pieņemama. «Ja jautātu tieši – būt vai nebūt hesam, varētu atbildēt ar kategorisku nē, taču tehnoloģijas ir attīstījušās, iespējams, tas citādi izskatīsies, varbūt pat nostiprinās Daugavas krastus,» teica deputāte Visskeptiskākais par jaunās hidroelektrostacijas būvēšanu Daugavā ir Reformu partiju pārstāvošais Juris Viļums, taču arī viņš atzīst, ka pagaidām pieejama pārāk nabadzīga informācija, lai pieņemtu atbildīgu lēmumu.
J. Viļuma partijas biedrs Gunārs Igaunis bija jau pielaidīgāks un atsaucās uz modernajām tehnoloģijām, kas ļauj izmantot tādas turbīnas, kurām nav nepieciešama liela iejaukšanās ainavā.
Vistuvāk projekta atbalstīšanai ir Vienotības deputāts Jānis Lāčplēsis, kura dzīvesvieta ir Daugavpils. Viņš atgādina – kaut arī Latvijā ir viens no augstākajiem atjaunojamās enerģijas īpatsvariem Eiropas Savienības dalībvalstīs, Latvija ir apņēmusies šo rādītāju paaugstināt. Tāpēc hidroelektrostacija būtu labs risinājums. Turklāt šī projekta realizācija pozitīvi ietekmētu reģiona tautsaimniecības attīstību.
«Galvenais ir ekonomiskais izdevīgums un Latgales attīstība,» saka J. Lāčplēsis un tāpat kā pārējie uz tikšanos ar prezidentu devušies deputāti uzskata, ka nepieciešama padziļināta projekta izpēte, jo šobrīd ir tikai ideja, bez nopietna seguma.
Viņš arī uzskata, ka ekonomiskās pamatotības un ietekmes uz vidi pētījumu varētu veikt privātie investori par savu naudu, ja vien valdība tiem dotu garantijas, ka projektu atbalstoša pētījuma rezultātā tie varētu veikt arī objekta būvniecību. Pret to gan iebilda J. Viļums, kurš uzskata, ka šādā situācijā pētījums pavisam noteikti beigtos ar investoriem vēlamu rezultātu. J. Lāčplēsis uz to atbildēja, ka arī viņš izpētes darbu labāk uzticētu Latvenergo un Ekonomikas ministrijai, taču ne viens, ne otrs to nevēloties darīt, aizbildinoties ar projekta ekonomisko nepamatotību.
Jautāts, vai par šādu projektu tiešām interesējas ārvalstu investori, viņš nešauboties atbildēja apstiprinoši. Iepriekš par līdzīgu projektu esot interesējušies investori no dažādām valstīm – «sākot no Ķīnas līdz Lielbritānijai», un, viņaprāt, tādi esot arī šobrīd. Viņš arī zināja stāstīt, ka šie investori neprasītu valsts atbalstu vai dubultos tarifus, – tie, uzbūvējuši hidroelektrostaciju, iekļautos elektroenerģijas tirgū un veicinātu brīvu konkurenci šajā segmentā.