Ja par Daugavpils HES, tad, kas bija labi tad, nav labi šodien.
Daugavā regulāri notiek plūdi. Pie Jēkabpils, Pļaviņām, arī Dvietes un Nīcgales. Ir bijuši gadi, kad arī Daugavpils nupat gatavojās slīkt. To visu var atrisināt divi HES, Jēkabpilī un Daugavpilī. Tie visi dambji, tai skaitā ko šobrīd būvē arī Jēkabpilī, ir tikai tāds puspasākums. Ja jau reiz tie HES ir sākti būvēt, tad jābūvē lidz galam. Lai absolūti lielajam vairumam upes krastos ļaužu būtu droši dzīvot, katru pavasari nedrebot. Paveiksies vai nē.
Ja par HES jaudu, tad HES strādā tik, cik ir ūdens. Caurplūdes Daugavpilī un Aizkrauklē ir vienas kārtas skaitļi. Cik atceros vidējā gada caurplūde Daugavpilī ir 450 kub/sek., Jēkabpilī 500 kub/sek., bet Aizkrauklē mazliet virs 550 kub/sek.. Protams tik liels kritums, kā Pļaviņu HES nekur nebūs un līdz ar to arī efektivitāte. Bet Jēkabpilī, speciālistu aplēses, pietiktu ar 30 MW, Daugavpilī ar 100 MW. Arī Pļaviņu HES strādā ar 2 vai 3 turbīnām labākajā gadījumā, no esošajām 10, rīta un vakara maksimumos. Izņemot palu laiku.
Saules paneļi neapšaubāmi ir dārga "rotaļļieta". Arī mazie HES un visas mazās gāzes koģenerācijas, arī biogāzes stacijas, ir kaitniecība. Arī dēļ OIK esam visai Baltijai no pakaļas puses. Lieli vēja parki, sabalansētā energosistēmā, ir efektīvi. To pierāda dāņu pieredze.
Ja par Ignalinu, tad tā bija spoža Gazproma uzvara. Arī Eiropai nevajadzēja konkurētspējīgu Baltiju. Pirms AES slēgšanas Baltija elektr. ziņā bija pašpietiekama. Nu pie Viļņas ir Astravjecas AES. Vai drošāka par apgreidotu Ignalinu?
Tagad "katastroikas" (A.Zinovjevs, 1988) procesa sekas nākotnē mums skaidro NATO eksperts J.Sārts. Ikviens, kura zināšanas vēsturē ir vismaz pamatskolnieka līmenī, arī var izdarīt secinājumu par "labo ziņu" - “Rail Baltica” vadītājs Igaunijā: Projekts finansiāli nav dzīvotspējīgs un nekad nebūs (la_lv, 20.12.2023.)
Latvija LPSR laikos bija 3 HES, kuri gada laika razo 40-55% elertribu un Lietuva Ignalina AES 70% gada un Juris Seikovskis ir viss liekais kaitnieks NRA un OIK ir visa ES.
Premjerbiroja tūdaliņam vēstures un ģeogrāfijas zināšanas tādas paknapas. LPSR laikos mums bija ne tikai 3 HESi, bet arī uzbūvēti Rīgas TEC-1 Mežaparkā un TEC-2 Aconē, kur pirmo kurināja ar kūdru un abas TEC arī ar mazutu, vēlāk gāzi. Abi TECi ar visiem 3 HESiem nosedza Latvijas PSR vajadzības pēc pašu saražotās elektrības līdz 1983.gadam. Ignalinas AES nodrošināja 70% Lietuvas, nevis Latvijas, ekonomikas patēriņu, un tikai no 1983.gada. Šajā gadā to AES oficiāli iedarbināja, un pirms tam tā pilnīgi neko neražoja. Kad Ignalinu ap 2004.gadu izslēdza, tā vairs atkal pilnīgi neko neražoja, bet Latvija turpināja mierīgi darbināt savus 3 HESus un 2 TECus, apgādājot savu elektrības patēriņu gandrīz pilnībā par 80%-90%, un ar ūdeni bagātos gados pat vairāk nekā par 100%. Avoti: Latvenergo un Interneta resursi par Latvijas enerģētikas vēsturi.
Ne par tēmu, bet - kādas gan ekoloģiskās šausmas rada plāksnītēs pārstrādātu, alumīnijā ierāmētu smilšu utilizācija? Propelleru spārni - skaidrs.