Gatavojoties šā gada budžeta grozījumiem, ministrijas izstrādājušas pieprasījumus par 150 miljoniem latu, taču pieejami tām būs tikai 70 miljoni. Par šāda apjoma papildu līdzekļiem vienojušies ministri, kas ir vienisprātis, ka nevajag iztērēt visus pieejamos līdzekļus.
«Ir ļoti prātīgi atstāt rezervi, jo ir ārējā nenoteiktība, neraugoties uz iekšējo stabilitāti,» pēc valdības sēdes teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
Arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis paudis viedokli, ka trekno gadu izšķērdība vairs nav pieļaujama un papildus iekasētie līdzekļi budžeta grozījumos pilnībā netiks iztērēti. Galvenais esot panākt, lai nākamā gada budžeta deficīts nepārsniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta. Lielākos līdzekļus pieprasījusi Satiksmes ministrija, kurai nepieciešami līdzekļi pasažieru pārvadātāju zaudējumu kompensēšanai, Latgales infrastruktūras attīstīšanai un ceļu remontam.
Nauda ir nepieciešama arī Veselības ministrijai – tai šogad papildus esot nepieciešami 35 miljoni latu. Naudu tā iecerējusi tērēt atsevišķām medicīnas iestādēm, rindu mazināšanai uz speciālistu konsultācijām, dienas stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī rindu mazināšanai stacionārajā rehabilitācijā. Papildu līdzekļi pieprasīti arī endoprotezēšanas operācijām, medicīniskajiem un laboratoriskajiem izmeklējumiem, invazīvajā kardioloģijā, mikroķirurģijā, izgulējumu ārstēšanai, zāļu kompensācijai un citiem pasākumiem.
Lielāko pieprasītāju topā ir arī Finanšu ministrija, kurai nepieciešami līdzekļi iemaksām Eiropas Savienības budžetā. Latvijas iemaksas ES šī gada budžetā tiek palielinātas par aptuveni 13,282 miljoniem latu, pamatojoties uz šā gada 20. jūnijā Eiropas Komisijas publicēto priekšlikumu Eiropas Savienības 2012. gada budžeta grozījumiem un saskaņā ar atjaunotajiem Latvijas makroekonomiskajiem datiem. Neatkarīgā jau vēstīja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums saskaņā ar pēdējām prognozēm tiek plānots 4% apmērā. Tiesa, ekonomisti par šīm prognozēm izsakās skeptiski, jo pretēji šķietamajam mieram Latvijā ES esot pārāk daudz nenoteiktības un risku.
Arī Kultūras ministrija pieprasījusi ievērojamu summu – aptuveni astoņus miljonus latu. Tā būšot nepieciešama dažādu kultūras pasākumu un operas darbības nodrošināšanai, kā arī citiem pasākumiem. Valdība jau iepriekš lēma, ka operai šogad papildus tiks piešķirti 650 tūkstoši latu.
Pēc valdības sēdes un minēto pieprasījumu izskatīšanas pieejamie 70 miljoni tā arī netika sadalīti. Finanšu ministrija šodien no pārējām ministrijām gaida papildu informāciju, kas ļautu naudu sadalīt pēc iespējas efektīvāk. Skaidrs ir tas, ka prioritāte būs tiem lūgumiem, kas neietekmēs nākamā gada budžetu – nebūs nepieciešami papildu līdzekļi šogad sākto projektu turpināšanai. Savukārt tās ministrijas, kuras paliks bešā, varēšot cerēt, ka pie lielāka finansējuma tiks nākamā gada budžeta kontekstā.
Neapmierinātību ar valdības iecerētajiem budžeta grozījumiem jau pauduši parlamenta Olšteina grupas jeb Brīvo demokrātu deputāti. Tie gaida, kad koalīcijas pārstāvji tiksies ar viņiem un izskaidros, kā budžeta grozījumi tapuši un kā tiks sadalīta nauda. Kaut arī šie deputāti atbalsta koalīciju, tiem nav sava pārstāvja ministrijā, kas liedzis iepazīties ar budžeta grozījumu tapšanu.