Inga Paparde / Autori

«Vairāk par visu pasaulē Dāvis Daniels vēlas izveseļoties. Viņš ir prātīgs, ļoti, ļoti pacietīgs, ieklausās pieaugušajos, un vēl viņš ir ļoti drosmīgs,» par savu deviņus gadus veco dēlēnu stāsta viņa mamma Baiba Januša. Brīdī, kad lasāt šīs rindas, deviņgadīgais Dāvis Janušs jau ir Amerikā, jo agrā 16. decembra rītā ar lidmašīnas reisu no Rīgas caur Frankfurti devās uz Filadelfiju.

Deviņus gadus vecajam Dāvim Filadelfijas Bērnu slimnīcā ASV jau ir veikuši dzīvības glābšanai nepieciešamo operāciju – limfogrāfiju, kas noritējusi veiksmīgi, taču vēl nepieciešams laiks, lai pateiktu, kāds ir operācijas rezultāts.

Astrīdas kundze uzzināja, ka viņai ir mirdzaritmija, tikai pēc tam, kad pēkšņi nonāca slimnīcā ar insultu. Biedrības Parsirdi.lv veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa cilvēku nezina, kas ir šī slimība ar tik skaistu nosaukumu, ja vien tā var teikt par slimībām. 61 procents aptaujāto atbildēja, ka nezina, kas ir mirdzaritmija, bet 37 procenti pareizi atbildēja, ka tas ir sirds ritma traucējums.

Par Latvijas Bērnu fonda un Latvijas Televīzijas kopīgi organizētās labdarības akcijas Nepaej garām! laikā saziedotajiem līdzekļiem arī šovasar būs iespējams sarīkot vasaras nometnes bērniem, kuri cietuši no vardarbības. Šogad līdz 1. decembrim septiņos krīzes centros palīdzība sniegta 1198 bērniem, liecina Latvijas Bērnu fonda dati.

Valsts sociālās aprūpes centros pašlaik dzīvo ap pieciem tūkstošiem cilvēku ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti, no kuriem daļa varētu dzīvot ārpus pansionātiem – patstāvīgu dzīvi ar lielāku vai mazāku sociālo darbinieku atbalstu. Nupat ar likuma grozījumiem Labklājības ministrija (LM) nospraudusi mērķi – pēc gada valsts sociālās aprūpes centros vairs neuzņemt cilvēkus, kuriem nav smagi garīga rakstura traucējumi.

Rotas, sveces, adījumi – cimdi, šalles, zeķes, tamborējumi, pinumi, apsveikuma kartītes, koka rotaļlietas – arī šogad tradicionāli gaišā un mājīgā noskaņojumā norit senioru un invalīdu amatnieku gadskārtējais Ziemassvētku tirdziņš Rīgas Daugavas sporta namā. Īpašu uzmanību piesaista skaistās rotaslietas – auskari un piespraudes, kā arī krāšņie, latviešu rakstos darinātie dūraiņi. Šis labdarības tirdziņš noritēs līdz svētdienas vakaram, lai vēl īsi pirms Ziemassvētkiem varētu iegādāties dāvanu tuvam cilvēkam vai labam kolēģim.

Nākamā gada veselības nozares budžetā nav naudas, lai palielinātu mediķu atalgojumu. Tāpat nav naudas, lai īstenotu pacientu organizāciju un arī vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju prasību palielināt valsts kompensācijas apmēru C hepatīta medikamentiem. Nekādu cerību, ka nākamgad valsts kompensējamo zāļu sarakstā varētu iekļaut kādus jaunus medikamentus.

Šogad lielākie pabalsti no sociālās apdrošināšanas budžeta piešķirti diviem cilvēkiem – vienai personai izmaksāts bezdarbnieka pabalsts 5782 eiro mēnesī, savukārt otrs maksimālais pabalsts izmaksāts jaunajam vecākam – 5983 eiro mēnesī, liecina Neatkarīgās apkopotā informācija pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem.

Ieņēmumi lielāki nekā izdevumi – šāds pirmoreiz pēc krīzes gadiem šogad iezīmējies sociālās apdrošināšanas budžets, un pirmoreiz pēc vairākiem gadiem tajā izveidojies ikgadējais naudas pārpalikums. Tiesa, pagaidām salīdzinājumā ar kādreiz uzkrāto gandrīz miljardu latu kopējais uzkrājums ir neliels – 266 miljoni eiro.

«Tā vispirms ir cīņa pašam ar sevi. Neviens, pat vislabākais speciālists neizdarīs neko, ja cilvēks pats negribēs,» par smagu traumu guvušu pacientu rehabilitāciju saka bijusī rehabilitācijas centra Vaivari paciente Natālija Novikova, kura nesen ieguvusi Baltijas čempiones titulu ratiņtenisā. Centra Vaivari spinālo pacientu rehabilitācijas programma saņēmusi starptautisku akreditāciju, kas apliecina visu speciālistu darba profesionalitāti ne tikai Latvijā, bet Eiropā.

Īsi pirms Ziemassvētkiem, 16. decembra agrā rītā, Dāvis kopā ar mammu un diviem Bērnu slimnīcas ārstiem dosies ceļā uz Filadelfijas Bērnu slimnīcu. Dāvja atbalstam pāris dienu laikā sabiedrība saziedoja 317 174 eiro, savukārt valsts piešķīra 100 000 eiro.

Par godu 2014. gada Nobela prēmijai medicīnā Latvijas Zinātņu akadēmijā šonedēļ norisinājās nozīmīgs pasākums, kurš Latvijai ir svarīgs ne tikai tāpēc, lai Latvijas sabiedrībai pastāstītu, kāda nozīme ir trīs ārvalstu zinātnieku atklājumam medicīnā, par ko viņi šonedēļ saņems prēmiju, bet arī – lai aktivizētu zinātnisko domu Latvijā un mudinātu jaunos zinātniekus Nobela prēmijas cienīgiem atklājumiem. «Tas ir simbolisks brīdis, kad varam pulcēties akadēmijas atjaunotajā zālē un runāt par zinātnes sasniegumiem,» sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Virtuvē ir bīstamas iekārtas, bet pa ceļu pārvietojas automašīnas – tādi bija galvenie iemesli, kāpēc 44 gadus veco Juriju no Saldus nepieņēma darbā ne par virtuves palīgstrādnieku, ne sētnieku. Savukārt kādu sievieti atlaida no apkopējas darba, jo katras dienas darba uzdevumi bija jāuzraksta uz lapas – tas šķitis pārāk nogurdinoši. «Mums ir tāda sajūta, ka cilvēkus ar dzirdes problēmām uztver kā slimus, kā dīvainus – vai tiešām, strādājot par sētnieku, nedzirdīgam cilvēkam radīsies tāda iedoma – staigāt par brauktuvi, neskatoties, vai brauc automašīnas?» Neatkarīgajai saka Latvijas Nedzirdīgo savienības priekšsēdētāja vietniece Sandra Gerenovska.

Visticamāk, bez lielām diskusijām valdība šodien pieņems Labklājības ministrijas (LM) ziņojumu par valsts sociālo un sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksu, kurā ieteikts atcelt visus krīzes laika diktētos ierobežojumus.

Atbildīgās iestādes veselības jomā konstatē: nāves gadījumu skaits cilvēkiem ar HIV/AIDS pieaug, jo infekciju atklāj novēloti, kad slimība ir ielaista. Nemazinās jaunatklāto HIV gadījumu skaits, un Latvijā turpina ieņemt augsto otro vietu Eiropas Savienībā.

Savas ģimenes finanšu drošība, ceļojums un pensija ir galvenie mērķi, kam Latvijas iedzīvotāji veido uzrājumus, secināts bankas Citadele aptaujā. Uzkrājumus veido 40 procenti iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentiem vairāk nekā 2012. gadā. Vairāk cilvēku krāj tieši ģimenes drošībai un ceļojumam, bet mazāk – pensijai.

Slimību profilakses un kontroles centrs, atsaucoties uz jaunākajā starptautiskajā medicīnas profesionāļu žurnālā The Lancet publicēto pētījumu par vēža pacientu piecu gadu dzīvildzes datiem 69 pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā, norāda, ka arī Latvijā dzīves ilgums onkoloģiskiem pacientiem pagarinās.

Cilvēkiem ar invaliditāti risks nonākt nabadzībā ir daudz augstāks nekā citiem. Šādu secinājumu Eiropas statistiķi izdarījuši par visām Eiropas valstīm, tomēr Latvijā, Bulgārijā un vēl vairākas valstīs šīs atšķirības ir īpaši lielas un vedina domāt, ka tieši invaliditāte daudzos gadījumos ir iemesls tam, ka cilvēks nevar iegūt labu izglītību un atrast piemērotu darbu. Citas valstis pierāda, ka tomēr var būt arī citādi.

Latvijas Farmaceitu biedrības sociālās kampaņas Nodod nederīgās zāles aptiekā! laikā nodotas aptuveni divas tonnas nederīgu medikamentu.

No Eiropas Savienības struktūrfondiem tuvākajos gados vairāki simti miljonu latu nonāks arī veselības aprūpes makā, tostarp onkoloģijai. Tomēr par Eiropas naudu nevar finansēt ne veselības aprūpes pakalpojumus, ne ārstu konsultācijas, ne operācijas vai medikamentus.

Dāvja ārstēšanai ļaudis saziedo lielāko daļu naudas, savukārt ministri vienojas, un šodien valdība lemj par vēl nepieciešamo līdzekļu – ap 100 000 eiro – piešķiršanu no valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži dividendēm. Stāsts par deviņus gadus veco Dāvi un viņa dzīvības glābšanu beidzot ir piespiedis valdību meklēt risinājumu kritiskām situācijām bērnu ārstēšanas jomā.

Seniori labprāt apmeklē teātru izrādes, un, kā noskaidroja Neatkarīgā, praktiski visi Latvijas teātri piedāvā atlaides uz teātra izrādēm senioriem. Tā kā ne visiem teātriem ir konstantas atlaides, piemēram, uz visām izrādēm senioriem biļešu cena tiek piedāvāta par noteiktu apmēru, tad senioriem jāzina, kur un kā meklēt informāciju par aktuālākajiem piedāvājumiem.