Miljoni eiro no Eiropas, bet ne ārstēšanai

No Eiropas Savienības struktūrfondiem tuvākajos gados vairāki simti miljonu latu nonāks arī veselības aprūpes makā, tostarp onkoloģijai. Tomēr par Eiropas naudu nevar finansēt ne veselības aprūpes pakalpojumus, ne ārstu konsultācijas, ne operācijas vai medikamentus.

To Neatkarīgajai apliecina arī Veselības ministrijas ES fondu departamenta direktors Jevgeņijs Blaževičs. Pirmais, ko Latvija, īstenojot vērienīgos projektus, darīs – izveidos veselības attīstības tīkla vadlīnijas onkoloģijā, kā arī vēl trīs prioritārās jomās. Savukārt par papildu finansējumu onkoloģijai tomēr ir jālemj valdībai nacionālā budžeta ietvaros.

Atbilstoši valdībā apstiprinātajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam tieši onkoloģijas joma ir viena no tām, kurai sadarbībā ar Pasaules Banku (PB) plānots izstrādāt veselības attīstības tīkla vadlīnijas. Tādas vēl tiks izstrādātas sirds un asinsvadu slimību, mātes un bērna veselības un garīgās veselības jomā. «Tas nozīmē, ka tiks pārskatīta visa pacientu plūsma un veselības aprūpes organizācija dažādos līmeņos un rezultātā taps karte, kā veselības aprūpi organizēt,» stāsta J. Blaževičs, «mēs no ekspertiem sagaidām priekšlikumus, kā Latvijā, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un blīvumu, satiksmi, resursus un galu galā pieejamo finansējumu medicīnai, organizēt veselības aprūpi onkoloģijā.» Viens no uzstādījumiem bijis – nepiedāvāt to, ko mēs nevaram atļauties, uz jautājumu, vai nebiedē iespējamā PB atbilde, ka pieejamo resursu ietvaros jāveic reformas, samazinot kādus pakalpojumus, atbild VM pārstāvis. «Vīzija varētu būt tāda, ka lētākie pakalpojumi – profilakse, primārā aprūpe kļūst tuvāka iedzīvotājiem, bet dārgākā tiek centralizēta,» saka speciālists.

Visvairāk infrastruktūrai

56 miljonus eiro no ES naudas septiņu gadu laikā paredzēts izmantot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem. Zināmā mērā arī šie pasākumi būs vērsti uz saslimstības ar vēzi mazināšanu, kā arī profilaktisko pārbaužu popularizēšanu. Savukārt 33 miljoni tiks izlietoti cilvēkresursu stiprināšanai medicīnā – viens no plāniem ir veicināt speciālistu pieejamību reģionos. Ar šo piemēru lieliski var raksturot, kā plūdīs nauda. Piemēram, kādā novadā vai pilsētā nav onkologa un iedzīvotāji šo pakalpojumu nesaņem, tad no ES naudas onkologam no Daugavpils slimnīcas maksās komandējuma naudu, stimulējot reizi nedēļā pieņemt pacientus laukos. Tomēr par pašu veselības aprūpes pakalpojumu būs jāmaksā valstij, un tieši no valsts budžeta būs atkarīgs, vai būs kvotas tādām konsultācijām un izmeklējumiem. Visbeidzot – ievērojamākā naudas summa – 179 miljoni eiro – paredzēta infrastruktūrai: būvniecībai (visticamāk, esošo pārbūvei), iekārtām un IT risinājumiem. «Par Eiropas fondu naudu mēs diemžēl nevaram segt ne ārstēšanas izdevumus, ne medikamentus, tomēr liela nozīme ir arī sistēmas sakārtošanai un pieejamības veicināšanai, piemēram, veidojot lielāku iesaisti profilaktiskos pasākumos vai nodrošinot speciālistus reģionos,» atzīst J. Blaževičs.

Onkologi: pārāk vēlu atklājam

Veselības ministrs Guntis Belēvičs, tiekoties ar Latvijas Onkologu asociācijas un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas pārstāvjiem, kuri neatlaidīgi klauvē pie ministrijas durvīm, pieprasot veikt reālus pasākumus onkoloģijas sistēmas sakārtošanai un nopietnu pasākumu organizēšanai nākamajā – Pretvēža – gadā, apsolījis risināt šos jautājumus. Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis norāda, ka Latvijā ir divas galvenās problēmas onkoloģijas jomā – joprojām ir augsts īpatsvars novēloti atklātam vēzim – 3. un 4. stadijā atklāto gadījumu skaits veido aptuveni 40 procentus. Salīdzinājumā – Eiropas valstīs novēloti saslimstību ar ļaundabīgiem audzējiem atklāj ap 20 procentiem pacientu. Otrkārt, pēc inovatīvo medikamentu lietošanas apjoma uz vienu pacientu Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā. Tas ietekmē arī onkoloģiju, jo Latvija ir viena no retajām Eiropas un pat pasaules valstīm, kura vēža ārstēšanā ļoti ierobežoti izmanto jaunākās paaudzes medikamentus (tie nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā), kuru efektivitāti ārstēšanā, dzīvildzes palielināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā vairs neapšauba onkoloģijas jomas speciālisti visā pasaulē. «Pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagu, neārstējamu slimību, pateicoties mūsdienīgām diagnostikas metodēm un efektīvām ārstniecības iespējām,» saka J. Eglītis.

Saredz pozitīvo

No cita skatpunkta un ar pozitīvu redzējumu nāk klajā Slimību profilakses un kontroles centrs, atsaucoties uz jaunākajā starptautiskajā medicīnas profesionāļu žurnālā The Lancet publicēto pētījumu par vēža pacientu piecu gadu dzīvildzes datiem 69 pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā. Pētījums atklāj, ka piecu gadu dzīvildze ar resnās zarnas, taisnās zarnas un krūts vēzi nepārtraukti pieaug attīstītajās valstīs, taču šāda tendence esot novērojama arī Latvijā. Dzīvildze ir pacientu ar ļaundabīgo audzēju izdzīvotība piecus gadus un ilgāk pēc ļaundabīgā audzēja diagnosticēšanas.

Pētījumā analizēts piecu gadu dzīvildzes aprēķins 25,7 miljoniem pacientu. Pētījumā izmantoti individuāli pacientu dati no 279 vēža reģistriem 69 valstīs. Pētījumam izvēlētas 10 biežākās vēža lokalizācijas (kuņģa, resnās zarnas, taisnās zarnas, aknu, plaušu, krūts, dzemdes kakla, olnīcu un prostatas vēzis pieaugušajiem, kā arī bērnu un pieaugušo leikēmija).

Pacientiem no 22 valstīm, kuriem resnās un taisnās zarnas vēzis ir diagnosticēts 2005.–2009. gadā, piecu gadu dzīvildze pārsniedz 60 procentu. Latvijā, pēc pētījuma datiem, pacientu piecu gadu dzīvildze ir attiecīgi 45,3 procenti resnās zarnas vēzim un tikai 38,6 procenti taisnās zarnas vēzim. Lai arī tas ir divas reizes mazāk nekā vidēji, Latvijas eksperti uzskata, ka uz šiem datiem jāraugās no pozitīvā viedokļa, jo zarnu vēža pacientu dzīvildze, salīdzinot ar 1995.–1999. gadu, ir pieaugusi par 4,4–4,5 procentiem. Krūts vēža pacientu dzīvildze ir pieaugusi līdz 85 procentiem vai vairāk, atklāj dati par 17 valstīm. Latvijā šis rādītājs ir 71,1 procents. Savukārt plaušu vēža pacientu piecu gadu dzīvildze ir 16,2 procenti (Eiropā – vairāk par 20 procentiem). «Kaut arī vērojamas ļoti plašas atšķirības starp valstīm, kopējā tendence ir pozitīva un liecina par vēža pacientu dzīvildzes rādītāju uzlabošanos,» datus komentē SPKC.