Atbildīgās iestādes veselības jomā konstatē: nāves gadījumu skaits cilvēkiem ar HIV/AIDS pieaug, jo infekciju atklāj novēloti, kad slimība ir ielaista. Nemazinās jaunatklāto HIV gadījumu skaits, un Latvijā turpina ieņemt augsto otro vietu Eiropas Savienībā.
Ārstēšanu Latvijā neuzsāk agrīni, un tas ir pretrunā ar Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām un pat pašas Latvijas noteiktām ārstēšanas vadlīnijām, kuras mediķi ir spiesti pārkāpt. Pērn HIV atklāts 10 bērniem, kuri slimību guvuši no savas mātes – tas ir augstākais rādītājs pēdējo gadu laikā.
HIV infekcijas izplatība pēdējo gadu laikā samazinās intravenozo narkotiku lietotāju vidū, to apliecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, tomēr tas nenozīmē, ka HIV izplatība samazinās kopumā, jo jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits pieaudzis citās iedzīvotāju grupās, piemēram, heteroseksuālās attiecībās – turpat 40 procentos gadījumu.
Izpratne nevairojas
Tomēr analizēt HIV izplatības ceļus apgrūtina fakts, ka 30 procentos gadījumu nav zināms vai nav izdevies noskaidrot, kā cilvēks ieguvis HIV. «Cilvēks ar HIV ir kā cilvēks ēnā, kā cilvēks aiz pagrieziena, kas nav redzams, bet ir,» saka apvienības HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis. Atklāti par HIV neviens nerunā, jo ar to saistās ļoti daudz stereotipu, mītu, baiļu un naida. Viņš min kādu mazpilsētu, kur cilvēks ar HIV gājis pēc palīdzības uz sociālo dienestu, pēc tam par to «uzzinājis viss ciems» un izplatījušās baumas, ka šis cilvēks staigā apkārt un speciāli inficē visas meitenes. «Es dzīvoju pašvaldībā, kur mani kaimiņi zina, ka man ir HIV, man tas nesagādā grūtības, iespējams, tāpēc, ka es protu pastāstīt, kas tas ir un ka tas nelido pa gaisu un, sasveicinoties paspiežot roku, to dabūt nevar, tomēr nedēļu vai mēnesi pēc publiskas parādīšanās, akcijām vai piketiem es dzīvoju pastāvīgā trauksmē, vai kādam, kas anonīmi mani nolamā interneta komentāros, neradīsies vēlme uzbrukt uz ielas, apsaukāt,» pieredzi atklāj A. Molokovskis. Diemžēl sabiedrības attieksmi nepalīdz mainīt valsts un pašvaldību rīcība, skaidrojot iedzīvotājiem elementāras lietas par HIV un citām infekciju slimībām, valsts līmenī aicinot būt saprotošiem pret cilvēkiem ar HIV.
Pasaules HIV dienā, 1. decembrī, ASV prezidents Baraks Obama, piespraužot sarkano lentīti, aicināja cilvēkus runāt par šiem jautājumiem. Kur ir mūsu varas priekšstāvji, augstākās valsts amatpersonas, vai ir kāda diena, kad viņi iznāk publikas priekšā un solidarizējas ar AIDS pacientiem? Šādu jautājumu HIV problēmām veltītajā centra DIA+LOGS un HIV.LV organizētajā diskusijā uzdeva biedrību un pašvaldību pārstāvji. «Attieksme no valsts arī nemudina sabiedrību aizdomāties par šiem jautājumiem. Ja par HIV apturēšanu runātu visā Latvijā un pietiekami skaļi, ja runātu par profilakses pasākumu nozīmi, es domāju, arī sabiedrības attieksme būtu pilnīgi cita, bet mēs šādu vēstījumu nedzirdam,» secināja Talsu novada priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Ja nebūtu aizspriedumu un baiļu, cilvēki daudz vairāk pārbaudītu savu veselību un laikus uzzinātu par HIV.
Par vēlu sāk ārstēt
Diemžēl Latvijā ir vēl kāda problēma, ko neizdodas atrisināt visus pēdējos gadus, proti, ja arī cilvēkam laikus ir atklāts HIV un ja mediķi redz, ka viņam varētu sākt ārstēšanu, savlaicīgi to darīt neļauj pašreizējā sistēma. Tā ļauj sākt ārstēšanu pie viena noteikta rādītāja – 200 imūnsistēmas šūnas, kas, pēc profesores Baibas Rozentāles teiktā, ir tas pats, kas ārstēt pacientu situācijā, kad imūnās sistēmas šūnas jau gandrīz ir zudušas. Pēc starptautiskiem ieteikumiem ārstēšanu vajadzētu sākt pie 350 šūnām, bet citās valstīs to dara pat pie 500 šūnām (veselam cilvēkam ir 800 imūnsistēmas šūnas vienā kubikmilimetrā asiņu, bet HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss, kas lēnām sagrauj cilvēka imūno sistēmu).
Novēlota ārstēšanas uzsākšana ir saistīta ar naudas resursiem, kuru nav, lai atjaunotu HIV/AIDS pacientu ārstēšanu vismaz pirmskrīzes situācijā. Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Māris Taube norāda, ka visi pacienti, kuriem ir nepieciešama ārstēšana, to saņem, nevienam netiek atteikts, bet problēma ir agrīna ārstēšanās uzsākšana. «Ārstēšana atbilstoši Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām nenotiek,» secina M. Taube. Ņemot vērā nākamā gada budžeta projektu, kur medikamentiem papildus ir tikai divi miljoni latu, visticamāk, izmaiņas sistēmā nenotiks un laikus ārstēt pacientus neviens nesāks. «Tie divi miljoni eiro neatrisina neko, mūsu zāļu budžets ir uz pusi mazāks nekā citās valstīs,» teic M. Taube, kurš nupat iesniedzis atlūgumu un turpmāk vairs nevadīs NVD.
Kauns paliks
Pētniece Anda Karnīte uzsver, ka visā pasaulē par profilaksi uzskatu arī agrīnu HIV ārstēšanu, ne tikai inficēšanās novēršanu. Tas tādēļ, ka cilvēks, kas laikus uzsāk ārstēties, nomāc vīrusu organismā tiktāl, ka no infekcijas izplatīšanās viedokļa nav bīstams nevienam. Otrkārt, laikus uzsākta ārstēšana ļauj samazināt izmaksas, kas rastos, ja pacients nonāktu smagā stadijā slimnīcā vai ārstēšanu sāktu vēlu, bet ar visdārgākajiem medikamentiem. Visā pasaulē samazinās nāves gadījumu skaits, mums palielinās, visā pasaulē rādītājs – novēloti atklāts HIV – samazinās, mums iet uz augšu. Anda Karnīte izpētījusi: Latvijā terapiju saņem mazāk nekā 25 procenti HIV pacientu. «Mēs pārsitam dažu labu Āfrikas valsti,» secina pētniece. No 6117 pašreiz reģistrētajiem iedzīvotājiem ar HIV, terapiju saņem 1113. Jāpiebilst, ka ne visiem uzreiz nepieciešama ārstēšana, tas atkarīgs no dažādiem veselības rādītājiem, tostarp imūnšūnu skaita. «Mūsu kauns – novēlotā ārstēšana – turpināsies,» secina Aleksandrs Molokovskis.
***
HIV/AIDS Latvijā
• HIV/AIDS izplatība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir OTRA augstākā ES, tūlīt aiz Igaunijas
• Latvijā reģistrēti 6117 pacienti
• 4387 ir uzskaitē Latvijas Infektoloģijas centrā
• 1461 pacientam ir AIDS stadija
• Ārstēšanu saņem 1113 pacienti
Avots: Veselības ministrija
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/12/08/hiv-sligstam-arvien-dzilak