Kā neuzķerties uz krāpnieku piedāvājumiem, pērkot Ziemassvētku dāvanas tiešsaistē?

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gada nogalei, “If Apdrošināšana” tehnoloģiju eksperti aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību saviem paradumiem tiešsaistē. Svētku laikā, kad aktīvi iepērkamies internetā, saņemam daudz e-pasta vēstuļu ar it kā neticamiem piedāvājumiem. Pavadot vairāk laika virtuālajā vidē, ir būtiski parūpēties par savu digitālo higiēnu. Šogad ieteicams līdzās tradicionālajiem svētku pārsteigumiem padomāt par dāvanu sev un tuviniekiem – apzinātāku rīcību interneta vidē.

Saskaņā ar CERT.LV datiem, 2024. gads Latvijā iezīmējas ar vēl nepieredzētu kiberuzbrukumu skaitu.

Oktobrī reģistrēts vēsturiski augstākais kiberapdraudējuma līmenis - apdraudēto unikālo IP adrešu skaits pieaudzis par 20%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Bažas rada arī krāpnieku pieaugošā tendence izmantot latviešu valodu un vietējo uzņēmumu nosaukumus, lai īstenotu savus uzbrukumus.

“Svētku steigā un pozitīvo emociju iespaidā nereti kļūstam neuzmanīgāki, tāpēc ir svarīgi pārdomāt savu uzvedību digitālajā vidē,” uzsver “If Apdrošināšana” Identitātes un pieeju vadības sistēmu inženieris Kristaps Kozlovskis. “Tomēr kiberdrošība nav vienreizējs pasākums, bet gan ikdienas modrība un paradumu kopums. Ar pāris vienkāršiem soļiem varam pasargāt sevi un tuviniekus no nepatīkamiem pārsteigumiem.”

Neticami labs piedāvājums? Pārbaudi pirms klikšķini!

Saņemot daudz ziņu par izdevīgiem piedāvājumiem un svētku akcijām, pastiprināta uzmanība jāpievērš aizdomīgām saitēm un e-pasta pielikumiem. Pirms to atvēršanas vai klikšķa uz saites ir jāpārbauda sūtītāja e-pasta adrese. Pat tad, ja šķiet, ka ziņa nāk no pazīstama avota (tai skaitā no kolēģa) - krāpnieki bieži izmanto uzticamu uzņēmumu vai personu vārdus, lai maldinātu. Jābūt vērīgiem arī par vēstules saturu - ļaundari nereti pieļauj pareizrakstības un gramatikas kļūdas. Tāpat jāpatur prātā, ka uzticamas tiešsaistes vietnes nepieprasīs sensitīvus datus, piemēram, personas kodu vai maksājumu kartes datus. Ja rodas šaubas par vēstules autentiskumu, drošākais risinājums ir sazināties ar šķietamo sūtītāju pa citiem saziņas kanāliem.

Pēdējā laikā manīts pieaugums arī QR kodu krāpniecībā, kad publiskās vietās tiek izvietoti maldus QR kodi, kas aizved lietotāju uz krāpniecisku interneta vietni. Lai sevi pasargātu, ir arī jāpārliecinās, ka regulāri tiek veikta savu ierīču, operētājsistēmas un lietotņu atjaunināšana. Lai gan atjauninājumi tiek atlikti aizņemtības dēļ, tieši tie satur kritiskus drošības uzlabojumus mūsu datu aizsardzībai.

Svarīgi atcerēties - ja piedāvājums ir pārāk labs, tas, visticamāk, nav patiess. Īpaša piesardzība jāievēro ar pirkumiem sociālajos tīklos, jo tajos visbiežāk koncentrējas krāpnieciskie darījumi. Papildus tam jāizvairās no viltus konkursiem, balvām vai ziedojumu kampaņām, jo tos izmanto personas datu iegūšanai.

Publiskais Wi-Fi - drošība pirms ērtības

Jāizmanto tikai droši Wi-Fi tīkli, īpaši veicot maksājumus vai ievadot personīgo informāciju. Apsēžoties kafejnīcā vai citā publiskā vietā, noteikti nevajadzētu caur to Wi-Fi piekļūt internetbankai vai veikt pirkumus. Krietni drošāk un ērtāk ir izmantot savu mobilo internetu. Tāpat vienmēr jāpārliecinās, ka vietnes adrese sākas ar "HTTPS" un tajā ir redzams slēdzenes simbols - tas ir kā drošības sertifikāts interneta vidē. Ja tomēr nākas izmantot publisko Wi-Fi, tad vajadzētu izvairīties no interneta bankas lietošanas un iepirkšanās.

Jaunā gada apņemšanās - droša paroļu pārvaldība

Lai gan vairums cilvēku apzinās - katram kontam vajadzētu izmantot atšķirīgu paroli, realitātē bieži tiek lietota viena vai dažas viegli atceramas paroles visiem kontiem. Taču digitālās drošības pamats ir spēcīgas un unikālas paroles, kas kombinē lielos un mazos burtus ar cipariem un simboliem. Lai padarītu šo procesu vienkāršāku, var izmantot tādas paroļu pārvaldības lietotnes kā 1password, LastPass vai KeePass, kas ne tikai pasargā esošās paroles, bet arī palīdz izveidot jaunas un drošas paroles. Noteikti jāiestata arī divpakāpju autentifikācija (2FA), kas kalpos kā papildu atslēga digitālajai drošībai. Kā būtu, ja šī kļūtu par Jaunā gada apņemšanos?

“Mūsu dzīve tiešsaistē atstāj pēdas - katra veiktā darbība var atklāt vairāk nekā sākotnēji domājams. Tāpēc būtu vēlams regulāri veikt pārbaudi bankas, e-pasta un citiem svarīgiem kontiem. Aizdomīgu aktivitāšu gadījumā, piemēram, nezināmu maksājumu vai e-pastu no apšaubāmiem avotiem, ir būtiski nekavējoties mainīt paroles un ziņot attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem vai CERT.LV,” piebilst K. Kozlovskis.

Regulāri īstenojot šos drošības pasākumus, tiek nodrošināta nepārtraukta aizsardzība pret kiberdraudiem gan svētku laikā, gan ikdienā. Lai gan sākotnēji šādas piesardzības prakses var šķist apgrūtinošas, tās pakāpeniski kļūs par ierastām darbībām, palīdzot novērst gan esošos, gan potenciālos apdraudējumus kibertelpā.