Ukrainas kara 891. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:02]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 2. augustā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:02. Krievija bija apzināti paņēmusi atsevišķus rietumvalstu pilsoņus kā ķīlniekus, lai vēlāk izmantotu tos ieslodzīto apmaiņas darījumā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors Māris Cepurītis.

Viņš norādīja, ka, paraugoties vēsturiski, šādās apmaiņās katra no pusēm cenšas panākt zināmu līdzvērtību, kas lielākoties nozīmē apmainīto personu skaitu. Bieži vien šādos gadījumos puses apmainās ar līdzvērtīgu personu daudzumu, taču ir bijuši arī izņēmumi, piemēram, 2010.gadā rietumvalstis Krievijai atdeva desmit tā saucamos "nelegāļus", kas bija aizturēti ASV, savukārt Krievija Rietumiem izdeva četras personas, tai skaitā bijušo padomju izlūku Sergeju Skripaļu, ko pēcāk Lielbritānijā centās noindēt.

18:09. Aizsardzības ministrijā (AM) šonedēļ norisinājusies kārtējā Ukrainai paredzēto dronu koalīcijas sanāksme, kurā piedalījušies ministrijas pārstāvji un Latvijas bezpilota lidaparātu sistēmu ražotāji, vēsta AM izveidotais portāls "sargs.lv".

Sanāksmes laikā tika pārrunātas dronu koalīcijas aktualitātes un veicināta savstarpējā viedokļu apmaiņa.

Kopš 2024.gada janvāra šī bija ceturtā dronu koalīcijas sanāksme, kuru rīko AM kopā ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem un Latvijas dronu ražotājiem.

17:05. Vācijas varasiestādes nav informējušas Berlīnē nogalinātā bijušā čečenu lauka komandiera Zelimhana Hangošvili ģimeni par viņa slepkavas Vadima Krasikova iekļaušanu cietumnieku apmaiņas darījumā ar Krieviju, tīmekļa izdevumam "Kavkaz.Reaļii" sacīja Hangošvili atraitne Manana Ciatijeva.

Krasikovam par Hangošvili slepkavību Vācijā bija piespriests mūža ieslodzījums.

"Neviens mums neko neprasīja apmaiņas lietā. Fakts, ka tā notika, liecina - Vācijas varasiestādēm nav svarīgs cietušo viedoklis," sacīja Ciatijeva.

16:03. 2.augusta rītā Krievijas karaspēks ar dronu palīdzību uzbrucis autobusa pieturai Harkivas apgabalā, ievainojot 7 cilvēkus, no kuriem viens atrodas smagā stāvoklī, vēsta prava.com.ua.

Harkivas apgabala policija ziņo, ka tiek uzsākts kriminālprocess par iespējamiem kara likumu pārkāpumiem.

15:14. Nacionālais demokrātiskais institūts un Kijivas Starptautiskais socioloģijas institūts maijā veikuši iedzīvotāju aptauju, pēc kuras iegūtie dati liecina, ka 57% ukraiņu uzskata, ka būtu jāiestājas pārrunās ar Krieviju miera izlīgumam, kamēr 66% respondentu uzskata, ka Ukrainai ir jāatgūst savā kontrolē visas teritorijas, kas piederējušas līdz 2014. gadam, tajā skaitā arī Donbasa un Krima, vēsta pravda.com.ua.

Salīdzinājumā ar 2023.gada novembra aptaujas datiem pārrunām piekrīt par 15% vairāk respondentu. Tajā pat laikā, izsakot savus nosacījumus: 66% uzskata, ka jāatgūst visa līdz 2014.gadam piederošā teritorija; 60% uzskata, ka ir nepieņemami, ka Ukraina var pretendēt tikai uz pašreizējo teritoriju; kā arī 74% un 76% nepiekrīt tam, ka Ukrainai miera labad būtu jāatsakās no dalības NATO un ES.

13:58. Pēc Ukrainas prezidenta Zelenska domām, Putina armijai pašreizējais galvenais mērķis ir Pokrovskas virziens, tā kā viņi izmantojuši Ukrainas bruņoto spēku vājuma mirkli šajā apgabalā. Pašreiz bruņotie spēki ir atjaunoti ar 14 jaunām brigādēm, tomēr tikai trīs no tām ir pilnībā nokomplektētas.

Pēc Ukrainas militārā komandiera Konstantīna Mašoveca teiktā, šajā frontes sektorā Ukrainas bruņotie spēki ir ne tikai slikti aprīkoti, bet arī tiem nav pietiekami daudz aizsardzības līdzekļu, lai apturētu Krievijas bruņoto spēku virzību, vēsta dialog.ua.

13:02. Ukrainas aizsardzība atvairījusi vairāk kā piecdesmit iebrucēju uzbrukumus Pokrovskas virzienā.

Kā vēsta Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs: “Pēdējās diennakts laikā visā frontē reģistrētas 127 militāras sadursmes, trešdaļa no tām notika Pokrovska virzienā.”

Tajā pašā laikā ienaidnieks turpina uzbrukumus Harkivas virzienā ar piecām sadursmēm, kā arī Kupjanskas virziena ar septiņiem uzbrukumiem. Ukrainas karaspēkam izdevies atvairīt sešus uzbrukumus netālu no Makejevas un Torskojas, vēsta unian.net.

11:46. Ukrainai nodotās lidmašīnas F-16 loma var būt ļoti izšķiroša, tā kā amerikāņu iznīcīnātajs aprīkots ar visdažādākajiem ieročiem, vēsta Šveices laikraksts NZZ. Laikraksts apkopojis iespējamos lidaparātā atrodamos ieročus: AIM-120 Amraam un AIM-9X veida raķetes cīņai ar lidmašīnām un helikopteriem; AGM-88 Harm tipa raķetes cīņai ar radiolokāciju sistēmām; Harpoon raķetes cīņai ar kuģiem; augstas precizitātes plānojošas bumbas; spārnotas raķetes uzbrukumiem Krievijas iekšienē.

10:06. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 580 590 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1100 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 8402 tankus, 16 211 bruņutransportierus, 16 161 lielgabalu un mīnmetēju, 1134 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 907 zenītartilērijas iekārtas, 363 lidmašīnas, 326 helikopterus, 13 005 bezpilota lidaparātus, 2407 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 21 872 automobiļus un autocisternas, kā arī 2719 specializētās tehnikas vienības.

08:14. Teju puse jeb 41% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) prioritārā kārtā būtu jārisina karš Ukrainā, kamēr šādu viedokli pauda 25% ES iedzīvotāji, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja.

07:09. Baltais nams norāda, ka sarunas ar Krieviju par gūstekņu apmaiņu un iespējamās sarunas par karu Ukrainā nav saistītas, raksta pravda.com.ua.

Uz jautājumu, vai ieslodzīto apmaiņas sarunas varētu likt pamatu diplomātiskajiem centieniem Ukrainas kara kontekstā, Džo Baidena padomnieks uzsvēra, ka ASV nesaskata abu notikumu saikni.

00:10. Kijevā un vairākos citos Ukrainas reģionos raķešu draudu dēļ izsludināta trauksme, vēsta pravda.com.ua.